10 000 soļu dienā: Kāpēc tas ir svarīgi, un kā sevi motivēt?
Aktīvs dzīvesveids vienmēr bijis svarīgs elements rūpēs par ķermeņa fizisko un emocionālo veselību. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni, ir iešana. Lai gan ārkārtējās situācijas laikā sabiedrība pielāgojusies jauniem apstākļiem, tostarp, vairāk pavadot laiku mājās, kustība joprojām ir svarīgs ikdienas elements, kam arī ziemā jāpievērš uzmanība. Par to, kāpēc īpaši cilvēkiem ar sēdošu darbu turēties pie 10 000 soļiem ik dienas, un kā sevi motivēt uzsākt šo ieradumu, raksta turpinājumā.
Iešana ir viens no cilvēka kustību pamatiem – tā palīdz uzturēt mūsu organismu veselu, ja ar to nodarbojas regulāri. Ne velti, strādājot visu dienu sēdus pozā, ieteicams ik stundu veikt nelielas kustības, pametot savu darba vietu un izstaipoties. Regulāra staigāšana uzlabo labsajūtu un nodrošina nepieciešamo aktivitāšu līmeni ik dienas, arī ja konkrētajā dienā nav plānota kāda cita fiziskā aktivitāte. Taču, lai uzturētu savu organismu veselu, ar pāris soļiem dienā vien nepietiek. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, ieteicamais soļu skaits, kuru vajadzētu piekopt ikdienā, ir aptuveni 7500 soļu dienā. Tomēr sabiedrībā daudz populārākas ir kļuvis uzskats, ka dienā jāveic 10 000 soļu. Un ne velti! Patiesi, cilvēkiem, kam veselības stāvoklis atļauj, ieteicamas ikdienā veikt 10 000 soļu jeb septiņus kilometrus, tā nodrošinot aktīvu kustību līmeni. Kāpēc vēlams neapstāties pie vidējās normas? Jo vairāk soļu ikdienā spējam noiet, jo spēcīgāks un veselāks kļūst mūsu organisms.
Autors: fitnesa aproce
Fitnesa treneris Kārlis Vanags: "Cilvēka ķermenis ir radīts, lai kustētos, un tikai pie adekvāta kustību daudzuma tas spēj funkcionēt pilnvērtīgi. Staigāšana ir universāls līdzeklis, kas uzlabo visu kustību balsta aparāta pilnvērtīgu un efektīvu darbību, jo tās laikā tiek nodarbināta visa ķermeņa muskulatūra. Pastaigas laikā slodze uz visu ķermeni tiek izdalīta vienmērīgi – veicot katru soli, ķermenī slodzes pārnese notiek no pēdām līdz par ķermeņa augšdaļai un rokām, tāpēc kustoties rokām vajadzētu būt brīvām, nevis novietotām kabatā, vai aizņemtām ar telefonu. Lai izvairītos no pārmērīgas telefona lietošanas, ejot pa ielu, palīgs var būt viedā aproce vai viedpulkstenis, kas ik dienas piefiksēs noieto soļu skaitu arī gadījumos, kad telefons nav pa rokai. Tad arī 10 000 soļi nešķitīs tik daudz, jo daļu no tiem, var "savākt" pārvietojoties pa māju, bet, telefonam atrodoties uz galda vai dīvānā, šie soļi netiks fiksēti. Tāpat, virkne viedpulksteņu un to aplikāciju izstrādājuši dažādus motivējošus elementus, lai nodrošinātu, ka to lietotāji noies 10 000 ne tikai vienreiz nedēļā, bet ik dienas. "Viedpulksteņi informē par to, cik dienas pēc kārtas esi sasniedzis mērķi – noiet uzstādīto soļu mērķi ikdienā. Tam, ja līdz šim esi bijis diezgan pasīvs, uzreiz nevajadzētu būt 10 000 – noieto distanci palielinot pakāpeniski."
"Arī šajā laikā, kad vairāk tiek pavadīts laiks mājās, īpaši svarīgi ir nodrošināt fiziskās aktivitātēs, jo tā varam sevi pasargāt no sāpēm, diskomforta un traumām, kā arī, ne mazāk svarīgi – papildu gūt pozitīvas emocijas un enerģiju. Tāpat, ik dienas veicot 10 000 soļu, tas palīdzēs uzlabot mentālo veselību, mazinās stresu, uzlabos fizisko formu, kā arī samazinās risku saslimt ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām, kam Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Staigāšana ir atbilstoša aktivitāte teju ikvienam – tai nav nepieciešams speciāls ekipējums, bet vien ērti apavi un laikapstākļiem piemērots apģērbs. Lai sevi motivētu kustēties, sākumā soļošanu var apvienot, piemēram, ar došanos uz/no darba ar kājām, padarīt pastaigas ar suni garākas vai izmantot šo laiku, lai pabūtu ar sevi, klausoties mūziku, līdz soļošana kļūst par ierastu un teju neatņemamu ikdienas sastāvdaļu," uzsver treneris.
