ZONDE
medicīnas instruments, ko ievada ķermeņa dabiskajos vai patoloģiskajos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstniecības nolūkā. Atkarībā no zondēšanas mērķa zondi izgatavo no metāla (tērauda, sudraba) vai elastīga materiāla (gumijas, plastmasas). Ar zondi var noteikt dobuma izmērus, tā formu, konstatēt svešķermeņus. Ar cauruļveida zondi var iegūt dobā orgāna saturu izmeklēšanai, kā arī ievadīt dažādas vielas. Dažas zondes tiek pievienotas speciālai aparatūrai, kas dod iespēju diagnostiskā nolūkā noteikt spiedienu orgāna dobumā, elektrisko potenciālu svārstības, orgānu kustības, piem., zondējot sirdi.
Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas zondi gatavo no elastīga materiāla. Kuņģa resnā zonde ir gumijas caurulīte 10-12 mm diametrā; to ievada caur muti, rīkli un barības vadu kuņģī, lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā. Tievā jeb duodenālā zonde ir gumijas caurulīte apmēram 4-5 mm diametrā. Pēc ievadīšanas kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā to tur atstāj 1-2 st., ik pēc 10- 15 min. noņemot kuņģa saturu (kuņģa frakcionētā zondēšana) vai ilgstoši iztecinot žulti (duodenālā zondēšana). Dažreiz tievo zondi caur degunu ievada kuņģī un atstāj tur ilgāku laiku (dažas dienas), lai vairākas reizes dienā ievadītu barību, piem., slimniekiem, kas nespēj to norīt (skatīt mākslīgā barošana, slimnieka); tā var ievadīt arī medikamentus. Ir izveidotas dubultas, divkanālu zondes, kam viens kanāls atveras kuņģī (iegūst kuņģa saturu), bet otrs - divpadsmitpirkstu zarnā (iegūst samērā tīru zarnas saturu). Ir konstruētas arī īpašas pH zondes, ar kurām vairākās vietās (barības vadā, kuņģī, divpadsmitpirkstu zarnā) nosaka pH, t.i., ūdeņraža jonu koncentrāciju, pēc kuras spriež par sālsskābes daudzumu kuņģa sulā. Ar speciālu vakuumbiopsijas zondi var iegūt kuņģa vai zarnas gļotādas gabaliņus histoloģiskai izmeklēšanai.
