VINGROŠANA

speciāli izraudzītu vingrojumu un zinātniski izstrādātu metodisko paņēmienu sistēma cilvēku vispusīgai fiziskajai attīstībai un veselības nostiprināšanai; viens no galvenajiem fiziskajiem audzināšanas līdzekļiem.

Vingrošanas veidi: vispārattīstošā (pamatvingrošana, higiēniskā vingrošana, atlētiskā vingrošana), sportiskā (sporta vingrošana, akrobātika, mākslas vingrošana) un lietišķā (darba vingrošana, profesionāli lietišķā vingrošana, sporta lietišķā vingrošana, militāri lietišķā vingrošana, ārstnieciskā vingrošana). Vingrošanā izmanto dažādus vingrojumus, ar kuriem pēc izvēles var iedarboties uz dažādām cilvēka organisma sistēmām.

Vingrošana uzlabo iekšējo orgānu darbību, paaugstina vielmaiņu, attīsta muskuļus un nostiprina nervu sistēmu. Vingrošana ir viens no efektīvākajiem mūža pagarināšanas līdzekļiem, labs organisma darbaspēju un veselības uzlabošanas līdzeklis, aktīvās atpūtas līdzeklis. Vingrošanas īpatnība ir iespēja selektīvi iedarboties uz kustību aparātu; vingrojumus var dozēt pēc kustību amplitūdas, tempa, sasprindzinājuma, asinsrites sistēmas iespējām, tāpēc vingrošanai nav vecuma un dzimuma ierobežojumu, ar to var nodarboties cilvēks jebkurā vecumā, ar dažādu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību. Pamatvingrošana vispusīgi un harmoniski attīsta cilvēka fiziskās īpašības. Ar to var nodarboties dažādā vecumā gan organizēti, gan individuāli. Galvenie līdzekļi - ierindas, vispārattīstošie, lietišķie vingrojumi, vienkāršākie sporta vingrošanas, akrobātikas un mākslas vingrošanas elementi, dažādi lēcieni un kustību rotaļas. Nodarbību ilgums ir 45-90 min. Pamatvingrošanas stundas vispārizglītojošās skolās un veselības grupās vecākiem cilvēkiem vada speciālists pēc iepriekš izstrādāta plāna, ievērojot apmācāmā kontingenta sagatavotību.

Sporta vingrošana ir viens no populārākajiem sporta veidiem. Tā veicina harmonisku cilvēka fizisko īpašību attīstību, labvēlīgi ietekmē iekšējo orgānu darbību, veido morālās īpašības, drosmi, neatlaidību, spēju ātri orientēties neparedzētās situācijās u.c. Sporta vingrošanā ietilpst vingrojumi rīkos, atbalsta lēcieni un brīvās kustības. Ar sporta vingrošanu var nodarboties bērni (no 9-10 g. vecuma), jaunieši un pieaugušie.

Akrobātika attīsta lokanību, veiklību, spēku, drosmi, gribasspēku, ātru reakciju un spēju orientēties telpā un laikā. Ar akrobātiku var sākt nodarboties 7-8 g. vecumā.

Ar mākslas vingrošanu nodarbojas tikai sievietes. Tā attīsta koordināciju, spēku, lokanību, gribasspēku; tai ir nozīme estētiskajā audzināšanā. Mākslas vingrošanas pamatā ir plastiskas, dejiskas kustības, ko mūzikas pavadījumā izpilda bez priekšmeta vai ar priekšmetiem (lente, bumba, aplis, plīvurs, aukla, vālītes). Ar to var sākt nodarboties meitenes 8 gadu vecumā.

Lietišķie vingrošanas veidi palīdz cilvēkam izkopt fiziskās īpašības, kas nepieciešamas izraudzītajā profesijā vai sporta veidā. Profesionāli lietišķā vingrošana veido speciālas kustību iemaņas, kas vajadzīgas mūsdienu rūpnieciskajā ražošanā. Ir vairāki profesionāli lietišķās vingrošanas paveidi - vingrošanas augstceltņu montētājiem, ūdenslīdējiem, mūrniekiem, lidotājiem, kosmonautiem utt. Ar to nodarbojas profesionāli tehniskajās skolās, tehnikumos, augstskolās. Sporta lietišķā vingrošana veicina vispārējo un speciālo fizisko sagatavotību, palīdz apgūt izraudzītā sporta veida tehniku. Ar to sportists katru dienu nodarbojas individuāli. Speciāli izraudzīti vingrojumi attīsta tieši tās fiziskās īpašības, kuras nepieciešamas labu sporta rezultātu sasniegšanai izraudzītajā sporta veidā. Atsevišķus vingrojumus var ietvert ikdienas higiēnas vingrojumu kompleksā, bet galvenokārt tos izpilda treniņos.

Militāri lietišķā vingrošana domāta jauniesaucamo un Padomju Armijas karavīru fiziskās īpašību izkopšanai. Tā attīsta fizisko izturību, spēku, veiklību, māku ātri pārvietoties, pārvarēt dažādus šķēršļus, uzbrukt un aizsargāties. Vienlaikus tā attīsta gribasspēku, drosmi, iniciatīvu, attapību, neatlaidību, biedriskumu, izpalīdzību.

Ārstnieciskā vingrošana fiziski attīsta ķermeni, atjauno orgānu darbību un uz laiku zaudētās kustības pēc ievainojumiem, traumām, slimībām ( skatīt ārstnieciskā fizkultūra), labo stājas nepareizumu, kā arī novērš tā izveidošanos (skatīt koriģējošā vingrošana). 2 att.