AUGSTUMA SLIMĪBA
slimīgs stāvoklis, kas rodas, ja paceļas lielā augstumā (vairāk nekā 3000 m vjl.), sakarā ar skābekļa parciālā spiediena samazināšanos elpojamā gaisā. Izšķir augstuma slimību vārda tiešajā nozīmē (ar to slimo aviatori) un kalnu slimību, kuras izcelsmē bez skābekļa trūkuma svarīga loma ir arī blakusfaktoriem - fiziskam nogurumam, atdzišanai, ultravioletajam starojumam u.c. Līdz 3000 m augstumam vjl. vesela cilvēka organisms skābekļa trūkumu neizjūt, jo pastiprinās elpošana (ieelpas biežums un dziļums), paātrinās asinsrite, palielinās eritrocītu un hemoglobīna daudzums asinīs. Augstumam palielinoties, organisms vairs šādu kompensāciju nespēj nodrošināt, un iestājas skābekļa bads (anoksija), kas izraisa CNS darbības traucējumus, kuri savukārt ietekmē elpošanas, kā arī asinsrites sistēmu.
Vecākiem cilvēkiem augstuma slimības pazīmes var parādīties jau 1000 m augstumā vjl., turpretī jauniem trenētiem cilvēkiem - tikai 4000 m augstumā. Simptomi - elpas trūkums, sirdsklauves, reibonis, galvassāpes, troksnis ausīs, pulsa paātrināšanās, muskuļu vājums, deguna asiņošana, slikta dūša, vemšana, miegainība, uzmanības samazināšanās un atmiņas pasliktināšanās, kustību koordinācijas traucējumi; var būt pat samaņas zaudēšana, elpošanas un sirdsdarbības izbeigšanās.
Ārstēšana. Augstuma iespējami ātra samazināšana, miers, sirds līdzekļi, stipra tēja vai kafija. Smagākos gadījumos - skābekļa ieelpošana, pat elpināšana.
Profilakse. Pakāpeniska pielāgošanās augstumam (ar treniņiem) un aklimatizācija - cilvēks dzīvo kalnos pat 4000-5000 m vjl. Aklimatizāciju var paātrināt, lietojot skābus produktus, piem., citronskābes un cukura maisījumu, askorbīnskābi. Paceļoties lielā augstumā, lieto skābekļa aparatūru, lidmašīnās iekārto hermētiskas kabīnes, kurās mākslīgi uztur vajadzīgo gaisa spiedienu. Pirms pacelšanās lielā augstumā ieteicams lietot vitamīnus un glikozi.
