Veseli zobi un svaiga elpa uzlabo pašsajūtu, nostiprina pārliecību, kā arī sekmē panākumus darbā un savstarpējo attiecību veidošanā. Tomēr mutes skalojamie līdzekļi ne vien atsvaidzina elpu, bet var būt arī nozīmīgs līdzeklis zobu un smaganu ārstēšanā un profilaksē. 

Pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar dziļiem zobu bojājumiem aizvien jaunākiem bērniem. Ja kādu iemeslu dēļ zobu labošana ir apgrūtināta vai neiespējama, zobārstniecībā tiek izmantotas arī tādas metodes kā sedācija ar slāpekļa oksīdu (smieklu gāzi) vai vispārējā anestēzija.

61% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav apmeklējuši zobārstu, bet 78% higiēnistu – atklāts jaunākajā Veselības indeksā. Mutes veselības eksperti norāda, ka pusaudžiem un pieaugušajiem speciālistus ieteicams apmeklēt reizi pusgadā, pieļaujamā robeža ir reizi gadā, bet ne retāk.

Smaganu saslimšanas ir izplatītākais medicīniskais stāvoklis pieaugušo vidū gan pasaulē, gan Latvijā – 80% cilvēku vecumā virs 35 gadiem cieš no gingivīta, periodontīta vai citām slimībām. Neārstētas tās var ne vien izraisīt zobu zaudējumu, bet arī palielināt kardiovaskulāro slimību vai cukura diabēta risku, kā arī nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību.

"Vecpilsētas medicīnas centra" speciālisti ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi zobārstniecības pakalpojumu jomā sniedz augstākās kvalitātes zobu ārstēšanas, zobu protezēšanas un zobu ķirurģijas, kā arī zobu higiēnas pakalpojumus. 

"Latvijā cilvēki var saņemt tikpat kvalitatīvus zobārstniecības pakalpojumus kā attīstītākajās Eiropas valstīs. Gan topošo zobārstu izglītība, gan zobārstniecībā izmantotie materiāli un tehnoloģijas atbilst pasaules līmenim, taču problēmas mēdz radīt ārsta-pacienta komunikācijas trūkums.

Skaistam smaidam mūsu ikdienas dzīvē ir liela nozīme – tā nav tikai mūsu vizītkarte, zobu stāvoklis ietekmē emocionālo labsajūtu un veselību kopumā. Pārsvarā zobu aizvietošana, izmantojot implantus, ir vissaudzīgākais un visērtākais variants pacientam. 

Iemeslu, kādēļ cilvēkam var būt slikta elpa jeb halitoze, ir daudz, tomēr tieši izvairīšanās un nevēlēšanās runāt par tās cēloņiem un sekām parasti ievērojami saasina šo problēmu. Pirmajā mirklī slikta elpa visbiežāk asociējas ar mutes dobuma problēmām, taču nepatīkama izelpa var būt kā viens no simptomiem arī citām nopietnākām saslimšanām.

Kopti, veseli zobi un kopts mutes dobums ļauj ne tikai skaisti smaidīt, bet arī būtiski samazina dažādu veselības problēmu risku. Lai laikus atklātu iespējamās problēmas, profilakses nolūkos zobārstu ieteicams apmeklēt vismaz reizi gadā. Savukārt pie zobu higiēnista jādodas divas reizes gadā.

Bieži vien tieši karstajā laikā mūs piemeklē zobu sāpes. Kādēļ tā? Vasara un īpaši tās karstākais periods ir tipisks laiks, kad uzliesmo un ātri progresē hroniski iekaisumi. Varētu likties, ka tā ir nepatīkama sagadīšanās – tieši pirms došanās atvaļinājumā sasāpējies zobs. Tomēr tā ir likumsakarība. 

Latvijā pieejamie zobārstniecības materiāli, kurus izmanto zobu plombēšanā, zobu sakņu kanālu ārstēšanā un protezēšanā, lai arī ir inovatīvi, bet tomēr satur tādas ķīmiskas vielas, kas nav bioloģiski saderīgas cilvēka organismam un ilgtermiņā rada dažādus veselības traucējumus.

Ikdienas steigā mēs īsti neaizdomājamies par to, cik ļoti būtisku iespaidu uz cilvēka vispārējo veselību atstāj zobu un mutes veselība – pareiza un regulāra mutes higiēna, starpzobu spraugu tīrīšana, individuāli atbilstošu zobu higiēnas preču izvēle.

Gandrīz ikvienam dažādu iemeslu dēļ dzīvē ir nācies saskarties ar sliktu elpu jeb halitozi. Daktere skaidro, kādi var būt sliktas elpas cēloņi, kāda ir saistība starp smaganu saslimšanām un sliktu elpu, kā arī kā ārstēt un izvairīties no smaganu saslimšanām un kādēļ ir ļoti svarīgi laicīgi uzsākt periodonta (smaganu) slimību ārstēšanu.