10 atbildes uz svarīgiem jautājumiem par zobu pastām
Diez vai kāds apšaubīs to, ka zobu tīrīšana ir neatņemama personīgās higiēnas sastāvdaļa. Tomēr, visticamāk, ne katrs pievērš pastiprinātu uzmanību zobu pastas izvēlei, kaut gan zobu pastu ražotāji piedāvā speciāli mērķētas pastas, un tam ir nozīme. Noskaidrot, ko ir patiešām svarīgi ņemt vērā, palīdz "VCA Dent" zobu higiēniste Dace Ozoliņa un “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Kāda nozīme nosaukumam – zobu pasta taču ir un paliek zobu pasta! Vai tomēr tās būtiski atšķiras?
Jā, atšķiras. Pieaugušiem lietotājiem paredzētās zobu pastas var būt profilaktiskas vai ārstnieciskas. Pēdējām pievieno aktīvās vielas, kas veic noteiktu uzdevumu – ir antibakteriālas, mazina smaganu asiņošanu, zobu jutīgumu vai zobus baltina/balina. Svarīgi zināt, ka baltinošās/balinošās zobu pastas nav domātas ilgstošai lietošanai.
Ko labu dara jebkura zobu pasta?
Zobu pastas svarīgākās funkcijas ir noņemt zobiem aplikumu, atjaunot zobu emalju, atsvaidzināt elpu. Emaljas atjaunošana mutes dobumā ir nepārtraukts process, taču tas ir arī mainīgs. Uzņemot ēdienu, pH līmenis mutes dobumā samazinās, tomēr nākamās pusstundas laikā tas atjaunojas. Šo procesu veicina siekalās esošās minerālvielas un zobu tīrīšana pēc ēšanas.
Kura ir zobu pastu būtiskākā sastāvdaļa?
Tas noteikti ir fluors. Fluora savienojumiem jeb fluorīdiem ir nozīmīga loma remineralizācijas procesā, tādēļ vienmēr jāpievērš uzmanību to sastāvam zobu pastā. Pierādīts, ka, lai efektīvi atjaunotu zobu emalju, zobu pastai jāsatur 1000–1450 ppm (ppm – koncentrācijas mērvienība) fluorīdu. Visbiežāk zobu pastās sastopamais fluorīdu daudzums ir 1450 ppm.
Kā orientēties zobu pastu sastāvā, ja grūti salasīt sīko druku uz iepakojuma?
Uz zobu pastas iepakojuma pie tās nosaukuma vienmēr ir arī labi saskatāmi teksti, kas sniedz norādi par produkta mērķi un tam atbilstošu sastāvu. Piemēram, anti caries, caries protection, tooth decay protection – tās visas informē par zobu pastas pretkariesa mērķi.
Cik efektīvi speciāla zobu pasta var novērst smaganu asiņošanu?
Smaganu asiņošanai var būt dažādi iemesli. Ja neatbrīvojas no asiņošanas cēloņa, pat izcila zobu pasta ilgtermiņā stāvokli neuzlabos, tādēļ jādodas pie speciālista. Tomēr vispirms ir svarīgi ikdienā zobus tīrīt pareizi un pāris reižu gadā apmeklēt zobu higiēnistu, noņemt aplikumu, pigmentu, zobakmeni, jo visbiežāk tieši tie ir smaganu asiņošanas izraisītāji. Smaganu asiņošanas gadījumā noderīgi zobu pastas sastāvā ir hlorheksidīns, triklozāns, ūdeņraža peroksīds, dzeramā soda, cinka citrāts. Šīs vielas var apturēt baktēriju vairošanos. Var lietot zobu pastu ar augu ekstraktiem vai divas līdz četrasnedēļas zobus tīrīt ar pastu, kas satur antibakteriālas vielas.
Vai zobu pastas jutīgiem zobiem un tādas, kam ir antibakteriāls efekts, būs labas ikvienam lietotājam?
Specializēto zobu pastu veidu ir patiešām daudz – vienas novērš nepatīkamu aromātu mutes dobumā, citas – palīdz cīnīties ar smaganu slimībām, mazina zobu jutīgumu. Ja zobi nav jutīgi, nevajadzētu izvēlēties šādu zobu pastu, jo īpaši, ja runa ir par bērniem un pusaudžiem. Savukārt antibakteriālās pastas var lietot, ja to kā ārstniecisku kursu ieteicis speciālists, piemēram, gingivīta, periodontīta vai smaganu asiņošanas gadījumā.
Cik drošas ir balinošās/baltinošās zobu pastas un vai tās patiešām padara zobus baltākus?
Ja uz zobu pastas iepakojuma ir uzraksts whitening, tā ir paredzēta zobu baltināšanai vai balināšanai un satur abrazīvās daļiņas, kas noņem no zobu virsmas traipus un aplikumu. Pirms šādas zobu pastas lietošanas gan vajadzētu konsultēties ar speciālistu un pārliecināties, ka nav nekādu kontrindikāciju. Ja viss ir kārtībā, tās drīkst lietot īslaicīgi, piemēram, vienu reizi nedēļā kursa veidā. Ilgstoši lietojot abrazīvas vai balinošas zobu pastas, kas satur aktivēto ogli vai sodu, zobu balināšanas pulverus, var sabojāt emalju un aplikums uz tās krāsies vēl vairāk, zobi kļūs jutīgi. Jāņem vērā, ka šādas zobu pastas nav ieteicamas bērniem, jo zobu emalja vēl nav nobriedusi.
Kā ātri un jēgpilni orientēties dažādajā zobu pastu piedāvājumā?
Vislabāk, ja, iegādājoties zobu pastu, līdzās ir speciālists, kurš labi orientējas to sastāvā, tādēļ ieteicams (jo īpaši, ja ir kādas mutes dobuma veselības problēmas) zobu pastu izvelēties aptiekā – farmaceits noteikti spēs sniegt vajadzīgo informāciju daudz ātrāk. Turklāt aptiekās ir plašs specializēto zobu pastu piedāvājums, kas paredzētas, piemēram, pēc dažādām zobārstniecības manipulācijām vai zobu un mutes dobuma slimību (smaganu iekaisums, gingivīts, periodontīts) gadījumos. Farmaceits arī pratīs paskaidrot, īslaicīgai vai ilgstošai lietošanai konkrēta zobu pasta ir paredzēta, jo par to lielā mērā liecina aktīvo vielu koncentrāciju zobu pastā.
Ar ko atšķiras bērnu zobu pastu sastāvs un vai bērni drīkst lietot pieaugušo zobu pastas?
Foto: Freepik.com/ freepik
Bērnu (un pusaudžu) zobu pastas galvenokārt satur tādas pašas vielas, tikai šīm pastām ir maigāka garša. Ja pieaugušo zobu pasta paredzēta ikdienas lietošanai, tai ir pretkariesa īpašības, tā satur fluorīdus un nav asa, bērns drīkst to lietot, taču pavisam nelielā daudzumā: bērnam līdz divu gadu vecumam uz zobu birstes uzspiež rīsa graudiņu vai plānu, teju caurspīdīgu kārtu; trīsgadniekam – neliela zirņa izmēra pastas bumbiņu; no sešu gadu vecuma – mazliet vairāk.
Kā saprast, vai izvēlētā bērnu zobu pasta būs gana laba?
Bērniem paredzētās zobu pastas mēdz būt divu veidu – fluoru saturošas un to nesaturošas. Fluoru nesaturošas zobu pastas bieži vien izvēlas pavisam maziem bērniem, savukārt tiem, kuri zobus jau var iztīrīt paši – zobu pastas ar fluoru. Kad zobiņiem nepieciešams fluors, vislabāk zinās zobārsts. Bērna zobu veselībai būs noderīgas zobu pastas, kas var stiprināt vēl nenobriedušo zobu emalju, tādēļ tai jāsatur 1000–1500 ppm fluorīdu.
Bērniem ir pieejamas zobu pastas bez garšas uzlabotājiem vai ar kādu garšu, piemēram, piparmētru vai zemeņu.
Svarīgi ņemt vērā, ka bērni nedrīkst lietot pieaugušo antibakteriālās zobu pastas, pastas jutīgiem zobiem, kā arī balinošās vai baltinošās zobu pastas (izņemot gadījumu, ja to ieteicis speciālists).
