Ikdienas praksē, iztaujājot un izmeklējot pacientes, ginekologam arvien biežāk nākas saskarties ar dažāda rakstura psiholoģiskiem, emocionāliem un fizikāliem simptomiem pirmsmenstruālajā periodā.

Mūsdienās sievietes dzīves ritms necieš pauzes – darbs, mācības, labas fiziskās formas uzturēšana un ģimenes rūpes prasa daudz laika, spēka un enerģijas. Pie tam esošā ekonomiskā situācija valstī daudzām ģimenēm ir atlikusi lēmumu par ģimenes pieauguma gādāšanu. Ko ilglaicīgo pretapaugļošanās līdzekļu klāstā var atrast sieviete, kura tuvākajos gados nav ieplānojusi laist pasaulē bērniņu?

Strādājot savā praksē, nākas saskarties ar sieviešu bažām par blakusparādībām, ko varētu radīt hormonālie pretapaugļošanās līdzekļi. Diemžēl piecdesmit gadu laikā, kopš pasaulē ir pazīstami hormonālie pretapaugļošanās līdzekļi, sievietēm ir uzkrājusies arī negatīvā pieredze, ko radīja paši pirmie sintezētie hormoni.

Gribam to atzīt, vai nē, bet sievietes dzīve ir pakļauta hormonu diktātam. No tiem ir atkarīga ne tikai mūsu veselība, bet arī vitāli svarīgas dzīvības norises, prieks un labsajūta. Hormoni mūs ietekmē pubertātē, fertilajā vecumā un arī menopauses laikā.

Nepieciešamība izsargāties no nevēlamas grūtniecības ir tikpat sena, cik homo sapiens jeb saprātīgais cilvēks. Apdomīga pēcnācēju radīšana visos laikos noteikusi ne vien ģimenes, bet visas sabiedrības labklājību.Sākam publikāciju sēriju par cilvēces centieniem dzimstības ierobežošanā.

2011.gada 26.-27.maijā Jūrmalā speciālisti no visas Eiropas pulcēsies uz konferenci, lai izstrādātu ieteikumus par hlamidiozes un cilvēka papilomas vīrusa diagnostiku un monitorēšanu

Sievietēm, kurām ir smaganu saslimšanas un problēmas, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai ieņemtu bērnu, secinājuši Austrālijas zinātnieki.

Rīgas skolās jau no janvāra mēneša aktīvi norisinās nozīmīgs izglītojošs semināru cikls "Ar meitenēm par sievietēm svarīgo", kuru organizē pacientu biedrība "Dzīvības koks" sadarbībā ar ārstu praksi "Quartus".