Šobrīd kopumā 11% Latvijas iedzīvotāju savu satraukumu saistībā ar Covid-19 izplatību vērtē kā ļoti augstu (10 baļļu skalā snieguši atbildes 9 un 10 [1]), 30% satraukuma līmenis ir vidēji augsts (atbildes 7 un 8), 25% savu satraukumu vērtē kā vidēju, savukārt 33% aptaujāto satraukums par Covid-19 izplatību ir zems vai ļoti zems, secināts jaunākajā pētījumā.

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules priekšlaikus dzimušo bērnu diena. Šajā pārmaiņu laikā ir daudz nezināmā, bet, lai nezustu kopā esamības un sirsnīgās tikšanās, 17.novembrī ‘’Satikšanās svētki’’ būs nedaudz savādākā formātā. Pasākums būs baudāms attālināti, vecāki varēs noskatīties to sev izdevīgā laikā.

57% Latvijas iedzīvotāju nekad nav rūdījušies, kamēr 38% iedzīvotāju to piekopj – 20% reti, 14% reizēm, bet 4% bieži. Turklāt visaktīvāk rūdās vīrieši un seniori – vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem vairāk nekā puse jeb 51% respondentu atzina, ka rūdās. Savukārt populārākais rūdīšanās veids ir kontrastduša – secināts Veselības monitoringa rezultātos.

Plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā ir biedējoši dati par to cilvēku skaitu, kuri katru dienu inficējas ar COVID - 19. Tajā pašā laikā atkal tiek aizmirsts, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis gan Latvijā, gan visā pasaulē. 2020. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā no sirds slimībām nomira 7659 cilvēki, bet no koronavīrusa - 32 cilvēki.

Bērnu slimnīcā tiek operēts bērns, kas ir apēdis deviņus magnētus un guvis nopietnus zarnu bojājumus. Ārsti aicina vecākus pievērst pastiprinātu uzmanību tam, lai bērniem nebūtu pieejami magnēti, sīkas bumbiņas, baterijas un citi sadzīves priekšmeti, ko bērns var norīt.

Latvijas veselības aprūpē ir iesakņojusies nevienlīdzīga attieksme – joprojām ir lielas pacientu grupas, kurām nav pieejama mūsdienīga ārstēšana. Biedrība  aicina nekavējoties novērst pacientu diskrimināciju un visām pacientu grupām nodrošināt vienādi pieejamu mūsdienīgu ārstēšanu.

Lai ieviestu solidāru līdzdalību veselības aprūpē un novērstu Latvijas nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa, valdībā šodien, 10.novembrī, apstiprināti grozījumi likumā*, kas nosaka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām – tāpat kā līdz šim.

Turpmāk zāles un medicīniskās ierīces, kuru apmaksu pilnībā vai daļēji kompensē apdrošinātāju izsniegta veselības apdrošināšanas polise, ārstiem vairs nebūs obligāti jāizraksta papīra formātā, bet to būs iespējams darīt arī e-veselības sistēmā ar e-recepti. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi".

2020. gada 26. novembrī tiešsaistē ar pieeju jebkuram interesentam visā pasaulē norisināsies tiešsaistes samits "Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring", kuru organizē Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā ar partneru atbalstu. 

Vien puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina "Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss". Lai arī speciālisti norāda, ka vīriešu aktivitāte un rūpes par veselību pieaug, joprojām liela daļa izvairās apmeklēt ārstu pat sūdzību gadījumā.