Salīdzinot ar pavasari, kad sākās Covid-19 pandēmija un cilvēki godprātīgi ievēroja piesardzības pasākumus, pašlaik Latvijas iedzīvotāju uzvedība ir būtiski mainījusies. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro piesardzību, un to aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes...

Pandēmija atstāj būtiski ietekmi uz mūsu ikdienu. Strādāšana attālināti un dažādi sociālie ierobežojumi liek strauji mainīt mūsu ieradumus un dzīves kārtību, kas var radīt paaugstinātu stresa līmeni. To papildina arī neziņa par nākotni un satraukums par kopējo situāciju valstī un pasaulē. Ilgstoša stresa situācija  pasliktina pašsajūtu, kas var ietekmēt arī veselību. 

Ņemot vērā valdības lēmumu, ka no 9. novembra līdz 6. decembrim valstī būs izsludināta ārkārtējā situācija, Veselības ministrija uzsver, ka šajā laikā būtiski ir atjaunot prasmes sadzīvot ar Covid-19 tā, lai izdotos ierobežot Covid-19 izplatību, stabilizētu situāciju un būtu iespējams atgriezties ierastajā dzīvē.

Vidējais kompensējamo medikamentu finansējuma līmenis Eiropas Savienībā ir aptuveni viena piektā daļa no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Diemžēl Latvijā šis finansējuma līmenis nesasniedz šādu apmēru, turklāt finansējums nevis proporcionāli ar katru gadu pieaug, bet samazinās.

Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem, no šā gada 1. aprīļa tika mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles par zemāko cenu, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas.

Šodien, 6.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja 2,9 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei*, lai nodrošinātu piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu oktobrī.

Šodien, 6.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja 3,1 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei*, kas lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19  uzliesmojumu un seku novēršanu augustā.

Lai atslogotu reģionālās slimnīcas un palīdzētu nodrošināt gultas vietas Covid-19 pacientu uzņemšanai, Bērnu slimnīca ir paudusi gatavību paplašināt uzņemšanu un stacionēt bērnus no dažādām Latvijas slimnīcām.

Lai gan vairāk nekā puse jeb 64% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi bezrecepšu zāles iegādāties interneta aptiekās, neizejot no mājas, vien puse no tiem jeb teju 29% šo iespēju līdz šim ir izmantojuši, liecina aptauja.

Ģimenes ārsti, kuri dodas strādāt uz reģioniem, var saņemt finanšu atbalstu no Eiropas Savienības fondiem. Naudas kompensāciju var saņemt ģimenes ārsti, kuri vēl nav strādājuši ārpus Rīgas, kā arī pensijas vecuma ģimenes ārsti, kuri nodod praksi, un jaunie ģimenes ārsti, kuri to pārņem, turpinot rūpēties par pacientiem.