Ceturtdien, 9. februārī, kad valsts budžeta portfelis tiks svinīgi nodots izskatīšanai Saeimā, arī Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārstāvji dosies uz Saeimu pasniegt atbildīgajām komisijām un deputātiem simboliski savu – onkoloģijas budžeta portfeli.

Pagājušā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā, apgūstot jaunas/inovatīvas operāciju metodes un tehnikas, vairākiem pacientiem tika veiktas ļoti sarežģītas un komplicētas dziļo vēnu endovaskulāras rekonstrukcijas operācijas.

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti atbalsta sniegšanā vēža pacientiem, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija (LOĶA) kopā ar Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienību "Onkoalianse" 15. februārī aizcina uz ekspertu diskusiju "Viens nav cīnītājs. Kā palīdzēt vēža pacientiem?".

Valdība 7. februārī apstiprināja likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”*, kur veselības nozarei 2023. gadā plānotais finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Šogad prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Likumprojekts par valsts budžeta izdevumiem un sadalījumu vēl būs jāapstiprina Saeimai.

Vēža pacientu aprūpes uzlabošanai Latvijā efektīvam lēmumu pieņemšanas procesam jānotiek ne tikai ekspertu, bet arī politikas līmenī, un izaicinājums tam visam ir laiks, komentē starptautiskie eksperti. Savukārt vēža ārstēšana mūsdienās nav iedomājama bez ģenētiskiem testiem un mērķterapijas.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) valde uzskata, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu un neizpratni par to, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023. gadam pēc būtības paredz pasliktināt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.

Visā pasaulē aktuālā veselīga dzīvesveida tendence atspoguļojas arī Latvijas iedzīvotāju izvēlēs, iegādājoties pārtikas produktus: līdzās tādiem svarīgākajiem kritērijiem kā pārtikas izmaksas un garša ierindojas arī tās nekaitīgums, liecina Eirobarometra dati.*

Kā liecina pētījuma rezultāti, arvien vairāk Latvijas iedzīvotājiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, kas ietekmē veselību. Kopš 2017. gada par 29 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, pērn veiktajā aptaujā šādu respondentu skaits jau sasniedza 73 %.

Neraugoties uz pērnā gada nogales notikumiem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā pacientiem, tāpat kā līdz šim, pilnā apmērā tiek veiktas operācijas, dažādas medicīniskās manipulācijas, kā arī sniegtas ambulatorās ārstu konsultācijas.