ZOBU NODILŠANA
Visbiežākie zobu nodilšanas cēloņi ir zoba cieto audu nepilnvērtīgums un košļāšanas aparāta nevajadzīga noslogošana. Zobi vairāk nodilst, ja lieto rupjāku barību un uzmanīgāk to sakošļā, kā arī ja ir pareizs, spēcīgs sakodiens. Zobu kroņiem nodilstot, pazeminās sakodiens. Lēnas (dabiskas jeb fizioloģiskas) zobu nodilšanas gadījumā (40-50 g. vecumā) zobi ir redzami nodiluši, bet košļāšanas muskuļi un apakšžokļu locītavas pieskaņojas pazeminātajam sakodienam un cilvēks nejūt traucējumus, jo zoba kožamās virsmas nodilumu kompensē no pulpas kameras puses izveidojusies sekundārā dentīna kārta.
Straujās (patoloģiskās) zobu nodilšanas gadījumā (tā rodas jauniem cilvēkiem jau apmēram 30 g. vecumā) muskuļi un apakšžokļa locītavas nepaspēj pieskaņoties un cilvēks var just smagumu locītavās, sāpes un troksni ausīs, sāpes mēlē, turklāt zobi kļūst ļoti jutīgi pret termiskiem (siltu, aukstu), ķīmiskiem (saldu, skābu), pat mehāniskiem (barības pieskaršanās) kairinātājiem.
Ārstēšana. Ja ir nelielas patooģiskas parādības, zobu jutīgumu var mazināt ar medikamentiem, smagākos gadījumos - ar zobu protēzēm; ar mākslīgiem kroņiem nosedzot nodilušos zobus, tos var pasargāt no kairinātājiem, tālākas nodilšanas un labot nepareizu sakodienu.
