Zīdaiņa barošana ar krūti: 7 kļūdas, ko pieļauj jaunās māmiņas

Barošana ar krūti ir dabisks process, taču nereti jaunās māmiņas pēc dzemdībām saskaras ar dažādām grūtībām mazuļa zīdīšanas procesā. Zīdaiņa ēdināšanā jāņem vērā daudz un dažādas nianses, tāpēc šajā jomā nepieredzējušas sievietes mēdz pieļaut kļūdas, kuru rezultātā var samazināties izstrādātā piena daudzums mātes organismā, vai pretēji – tā var būt par daudz, kas paaugstina tādu ginekoloģisku saslimšanu kā laktostāze un mastīts attīstības risku.

Barošana pēc noteikta režīma

Mātes piens ir pilnībā pielāgots mazulim, tas labi sagremojas un ātri uzsūcas bērna organismā, tāpēc mazo var barot tik bieži, cik viņš to prasa. Svarīgi atcerēties – jo biežāk māmiņa baro bērnu ar krūti, jo vairāk piena izstrādā viņas organisms. Lai laktācijas periods būtu pilnvērtīgs, zīdaini nepieciešams barot ne mazāk kā 10 līdz 12 reizes diennaktī. Retāka mazuļa ēdināšana var novest pie nepietiekamas krūts dziedzeru stimulācijas, tādējādi samazinoties arī izstrādātā piena daudzumam sievietes organismā. Ievērot vidēji  trīs stundu ilgus intervālus starp zīdīšanas reizēm ieteicams tikai tādos gadījumos, kad bērniņš tiek barots ar mākslīgo piena maisījumu. Tas pēc sastāva atšķiras no krūts piena, tāpēc, lai zīdaiņa organisms spētu pārstrādāt ar piena maisījumu uzņemtās olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus, ir nepieciešams noteikts laiks.

Atteikšanās no nakts barošanas

Atrodoties vēl māmiņas vēderā, bērns pierod, ka viņam nepārtraukti tiek nodrošinātas visas nepieciešamās barības vielas, līdz ar to savos pirmajos dzīves mēnešos mazulis nav spējīgs izturēt lielus pārtraukumus starp krūts barošanas reizēm, un ir dabiski, ka viņš naktī pamostas un prasās pie mātes krūts.  

Nakts barošana veicina pietiekama piena daudzuma izstrādi jeb laktāciju. Maksimālais prolaktīna (hormona, kas stimulē piena veidošanos) līmenis asinīs māmiņām veidojas galvenokārt laikā no pulksten trijiem naktī līdz septiņiem no rīta, un atteikšanās no bērna zīdīšanas naktī veicina strauju prolaktīna sintēzes un līdz ar to arī piena daudzuma samazināšanos. Tieši tāpēc pirmajā laikā māmiņām ieteicams gulēt kopā ar savu atvasi –  bērnam pamostoties, jebkurā brīdī būs iespējams viņu nomierināt un pabarot. Arī mātes miegs tādējādi būs mierīgāks, jo nebūs katru reizi jāceļas, lai dotos pie mazuļa gultiņas.

Zīdīšanas ilguma ierobežošana

Viens no pareizas un veiksmīgas zīdīšanas nosacījumiem – mazulis jātur pie krūts līdz brīdim, kad zīdainis pats pārtrauc zīst pienu.

Katram mazulim zīšanas ilgums ir atšķirīgs – vienam šis process aizņem piecas minūtes, citam pusstundu  vai vairāk. Lielā mērā tas atkarīgs no bērniņa temperamenta, adaptācijas procesa, nervu sistēmas darbības un vecuma. Kā likums, zīdaiņiem barošanās process ir ilgāks pirmajās nedēļās pēc dzimšanas, bērnam kļūstot miegainam, vai gadījumos, kad mazulis izjūt psiholoģisku diskomfortu. Īslaicīga piena zīšana biežāk saistīta ar bērniņa vēlmi remdēt slāpes vai nomierināties pie mammas krūts uztraukuma, baiļu vai sāpju dēļ.

Zīdīšanas ilguma ierobežošana var novest pie nepatīkamām sekām. Ja mamma pāragri pārtrauc barošanu, mazulis nesaņem pietiekamu uzturvielām un fermentiem bagātinātā piena devu, kā rezultātā bērniņam var rasties gremošanas traucējumi, piemēram, pastiprināta gāzu veidošanās, vēdersāpes vai vēdera izejas traucējumi. Līdz ar to mazajam var tikt novērots arī nepietiekams svara pieaugums, viņš var kļūt nervozs, kā arī sliktāk gulēt.

Tāpat nepienācīga zīdīšana var novest pie piena daudzuma samazināšanās sievietes organismā, tādējādi veicinot laktostāzes (piena sastrēguma krūts dziedzeros) un mastīta (piena dziedzeru iekaisuma) attīstību.

Papildu barošana ar piena maisījumu

Ar krūti barojošo māmiņu vidū pastāv kļūdains uzskats – ja mazulis pārāk bieži prasa ēst, tātad ar mātes pienu viņam nepietiek, tāpēc papildus bērnam tiek dots arī mākslīgais piena maisījums. Jāsaprot, ka mazuļa biežā vēlme zīst pienu pirmajos dzīves mēnešos ir normāls un dabisks process. Vecumā līdz trim mēnešiem bērnam mammas krūts ir nepieciešama ne tikai, lai barotos. Zīšanas laikā mazulis saņem arī fizisku un emocionālu kontaktu ar mammu, siltumu un drošības sajūtu. Bērniņam ir svarīgi pēc iespējas biežāk sajust mammas rūpes un mīlestību. 

Īpaši bieža barošana nepieciešama zīdaiņiem pirmajā mēnesī pēc dzimšanas. Jaundzimušais var prasīt mammas krūti līdz pat 12–16 reizēm diennaktī. Aptuveni no divu mēnešu vecuma zīšanas biežums sāk samazināties, bet, sākot no trīs mēnešiem, mazulim veidojas jau stabilāks ēšanas grafiks ar divu līdz trīs stundu pārtraukumiem.

Ūdens starp zīdīšanas reizēm

Biežs jautājums pediatriem no jauno māmiņu puses ir saistīts ar ūdens nepieciešamību. Padomju laikos bija pieņemts starp ēdienreizēm dzirdīt mazuli ar ūdeni. Savukārt mūsdienās, saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju, zīdainim nav nepieciešams nodrošināt papildu šķidruma uzņemšanu, bet gan tikai un vienīgi mātes pienu. Tam ir vienkāršs izskaidrojums – mātes piens satur pietiekamu ūdens daudzumu (aptuveni 85–90%), kas pilnībā apmierina zīdaiņa organisma nepieciešamību pēc šķidruma. Turklāt bērna dzirdīšana ar ūdeni starp krūts barošanas reizēm var negatīvi ietekmēt laktāciju. Pat neliels ūdens daudzums piepilda bērna kuņģi un rada viltus sāta sajūtu, kā rezultātā zīdainis retāk prasa mātes pienu, un izstrādātā piena daudzums samazinās.

Krūts piena atslaukšana pēc katras ēdināšanas reizes

Ja mamma baro bērnu pēc nepieciešamības, tad pēc ēdienreizēm piena atslaukšana nav vajadzīga, jo notiek pietiekama piena dziedzeru stimulēšana, un sievietes organisms pats "aprēķina", cik daudz piena tam jāizstrādā. Mazuļa zīdīšana pēc nepieciešamības un papildu piena atslaukšana pēc katras ēdināšanas reizes veicina piena pārmērīgu izstrādi, jo mātes organisms saņem kļūdainu informāciju par to, cik piena tas ir patērējis un cik nepieciešams "saražot". Rezultātā, tā kā mazulis nav spējīgs uzņemt visu mātes organismā esošo pienu, var veidoties piena sastrēgums jeb laktostāze, kas ir viens no mastīta attīstību veicinošajiem faktoriem.

Bagātīga šķidruma uzņemšana

Ļoti izplatīta kļūda, ko pieļauj jaunās māmiņas, ir pārmērīga šķidruma uzņemšana. Pastāv uzskats – jo vairāk šķidruma sieviete uzņems, jo vairāk piena organisms izstrādās. Patiesībā piena izstrādes process ir atkarīgs nevis no tā, cik šķidruma diennakts laikā izdzerts, bet gan no hipofīzes hormonu (prolaktīna un oksitocīna) darbības. Turklāt pārmērīgs šķidruma daudzums organismā var ne tikai stimulēt laktāciju, bet arī pretēji – to samazināt. Tāpēc stabilam un veselīgam laktācijas procesam ieteicams izdzert 1,5 līdz divus litrus ūdens diennaktī.

Lai izvairītos no kļūdām laktācijas periodā, ar krūti barojošām māmiņām neskaidrību un šaubu gadījumā jāvēršas pēc ārsta-pediatra palīdzības vai pie speciālistiem, kas konsultē sievietes tieši krūts barošanas jautājumos.