Viena no izplatītākajām iekaisīgajām krūts slimībām ir mastīts – akūta krūts dziedzeru bakteriāla infekcija, kuru izraisa mikrobu (stafilokoku, retāk streptokoku) iekļūšana krūts dziedzerī pa limfvadiem vai piena izvadkanāliem. Biežāk infekcija rodas pēcdzemdību periodā ar krūti barojošām māmiņām (īpaši pirmdzemdētājām), taču var attīstīties arī grūtniecības periodā un nedzemdējušām sievietēm, kā arī jaundzimušajiem un pusaudžiem. Ārstēšana pamatā notiek ar antibiotikām un pretiekaisuma medikamentiem, taču nopietnākos gadījumos, piemēram, ja izveidojas sastrutojums, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Novērojot pirmos mastīta simptomus, nekavējoties jāmeklē ārsta-ginekologa palīdzība, lai izvairītos no mastīta smagākās stadijas – strutainas infekcijas attīstības.

Simptomi

Saslimšanas sākuma stadijai raksturīga temperatūras paaugstināšanās līdz pat 39⁰С, galvassāpes, vājums un drudzis. Tāpat iespējams krūts ādas apsārtums, tūska krūtsgalu apvidū, var būt palielināti un viegli sataustāmi limfmezgli padusēs. Taču raksturīgākā mastīta pazīme ir asas un neizturamas sāpes krūtīs, kas kļūst spēcīgākas mazuļa zīdīšanas laikā.

Cēloņi

Vairumā gadījumu mastītu izraisa stafilokoku infekcija krūts dziedzeros, kura cēloņi var būt: 

• laktostāze jeb piena sastrēgums krūts dziedzeros, piemēram, izlaižot kādu no mazuļa zīdīšanas reizēm;
• krūtsgalu mikrotraumas (plīsumi, sasprēgājumi);
• imunitātes pavājināšanās;
• hormonālie traucējumi;
• personīgās higiēnas neievērošana;
• hroniskas saslimšanas, piemēram, elpceļu, dzimumorgānu un citas infekcijas;
• zarnu trakta infekcijas, zarnu nūjiņai nokļūstot krūts dziedzeros caur asinsrites sistēmu;
• jaundzimušajiem mastīts var attīstīties mātes hormonu ietekmē trešajā ceturtajā dienā pēc dzimšanas, taču vairumā gadījumu infekcija pāriet pati no sevis (neskatoties uz to, tik un tā ir nepieciešama vizīte pie ārsta);
• pusaudžiem, tai skaitā arī zēniem, infekcija var veidoties no krūts dziedzera traumām, saspieduma vai apkārtējās ādas sastrutojuma.

Ārstēšana un profilakse

Mastītu ārstē atkarībā no tā formas un attīstības pakāpes. Ārstēšanu nepieciešams uzsākt pēc iespējas ātrāk, parādoties pirmajiem simptomiem, jo infekcija spēj ļoti ātri progresēt. Nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos – noteikti jāvēršas pie ginekologa, kas nepieciešamības gadījumā izrakstīs medikamentus un sniegs rekomendācijas infekcijas novēršanai.

Lai novērstu mastīta attīstību, nepieciešams regulāri un rūpīgi kopt krūtis un ievērot personīgo higiēnu, it īpaši pirms bērna zīdīšanas. Pēc mazgāšanās krūtis viegli jānosusina ar mīkstu dvieli, lai neradītu mikrotraumas – pat sīkākās plaisas var veicināt infekcijas veidošanos. Tāpat ir svarīgi ievērot noteiktu mazuļa barošanas grafiku, jo regulāra zīdīšana var palīdzēt novērst piena sastrēgumu krūts dziedzeros un mastīta attīstību. Ja infekcija nav dziļa un nav izveidojies sastrutojums, mātes piens mazulim nav kaitīgs.