Zāļu tēja veselībai
Farmaceite Vija Eniņa stāsta, ka var runāt par divu veidu zāļu tējām. Vienas no tām ir ārstnieciskās ar tiešo vai netiešo darbību, bet otras – ikdienas lietošanas tējas.
Tējas var būt daudzkomponentu vai arī tikai vienkomponenta tējas, ja tajās tiek lietota tikai viena droga. Ja ārstnieciskā tēja ir vienkomponenta tēja, tad kā pozitīvu faktoru var minēt to, ka šādai tējai būs konkrētāka iedarbība, to būs ērtāk dozēt, kā arī varēs vieglāk konstatēt blaknes vai nepanesamību, jo ārstniecības augi ir zāles, tāpēc individuāla nepanesamība ir iespējama.
Daudzkomponentu tējas sastāvā ir pamatdrogas un papilddrogas, kas papildina darbības spektru. Tām ir daudzveidīga darbība un no tām var veidot individuālus maisījumus, taču šai gadījumā pastāv risks atsevišķu komponentu dozēšanas neprecizitātē.
Arī ikdienā lietojamās zāļu tējas var sastāvēt no viena vai vairākiem komponentiem, taču šādās tējās nebūs drogu ar konkrētu darbību, lai nenodarītu ļaunumu organismam.
Speciālisti norāda, ka augus zāļu tējām jāvāc sausā laikā un tie jāžāvē vietās, kur ir vēdināšana, vai arī ik pa laikam tās jāpārcilā, ja augi tiek žāvēti uz skapja augšas vai kastēs, uz avīzes.
Tāpat jāatceras, ka viena veida tēju nevajadzētu lietot ilgstoši. Ja tā tiek lietota līdz divām nedēļām, tad būtu nepieciešama arī divu nedeļu pauze, kurā var lietot citu augu tējas.
Zemnieku saimniecības "Rūķīšu tēja" īpašnieks Raimonds Lignickis stāsta, ka viņu saimniecībā radītās tējas ir domātas plašam patērētāju lokam un lielāk daļu viņa īpašumu aizņem kumelītes. Lai novāktu augus, tos sažāvētu, darbs norit no agra pavasara līdz pat Ziemassvētkiem.
"Dr.Tereško" tēju ražotnes vadītājs Artūrs Tereško uzsver, ka tēja var palīdzēt atsevišķos veselības probēmu gadījumos, tomēr atgādina, ka akūtos gadījumos nereti tā tikai papildina medikamentozo terapiju. Citādāk ir hronisku slimību gadījumos, kad tējas var izmantot kā vienīgo terapiju.
Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Babarikins atgādina, ka augiem ir būtiska loma, taču tiem dažkārt var būt arī negatīva iedarbība, kam arī jāpievērš uzmanība. Tāpēc ir augi, par kuriem nav skaidras informācijas par to iedarbību. Ar tādiem augiem vajadzētu uzvesties piesardzīgi. Tāda ir, piemeŗam, lipīgā sveķene.
Nopietna tēma ir arī augu un medikamentu mijiedarbība. Jo, piemēram, esot zināms, ka asinszāle var mazināt vai palielināt atsevišķu medikamentu iedarbību. Ar atsevišķām zālēm mijiedarbojas arī dzērvenes, ingvers.
Babarikins arī atgādina, ka vislabāko efektu var gūt ar ne pārāk smalki un ne pārāk rupji sagatavotām drogām tējai. Tā kā parastā ūdenī ne vinemēr no drogām var dabūt laukā visas to labās īapšības, tad Babrikins uzsver, ka varam izmantot ķīniešu gudrību – pēc tējas dzeršanas apēst arī pašu drogu.
Ilze Mežniece
Informācija ZL datubāzē
