VM: Ieviesīs jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu, attīstot uz pacientu vērstu paliatīvo aprūpi

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums* par jauna valsts apmaksāta pakalpojuma ieviešanu, attīstot uz pacientu vērstu paliatīvo aprūpi. Plānots, ka no šī gada 1. oktobra tiks ieviestas paliatīvās aprūpes mobilās komandas, kas visā Latvijā nodrošinās valsts apmaksātu aprūpi pacienta dzīvesvietā, būtiski uzlabojot paliatīva pacienta veselības aprūpes saņemšanas iespējas un sniedzot atbalstu arī pacienta tuviniekiem.

“Latvijā diemžēl pieaug paliatīvo pacientu skaits, tādēļ ir ļoti svarīgi attīstīt un nodrošināt uz pacientu vērstu, pieejamu un kvalitatīvu paliatīvās aprūpes pakalpojumu, jo īpaši pacieta dzīvesvietā, kas ir labāk gan pacientam, gan viņa ģimenei,” akcentē veselības ministre Līga Meņģelsone. Ministre norāda, ka paliatīvo aprūpi šobrīd var saņemt gan slimnīcās, gan ambulatori, tomēr pakalpojuma apjoms pacienta dzīvesvietā pieaugušajiem nav pietiekams. Tādēļ Veselības ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju vienojās darbam pie jauna – integrēta un uz pacientu vērsta pakalpojuma ieviešanas.

Jaunais valsts apmaksātais pakalpojums ietvers gan veselības, gan sociālās aprūpes komponentes:

• ārstu un komandas aprūpi, kas ietver gan ārstnieciskās aprūpes plānu, gan regulāras vizītes un pakalpojumus pie pacienta mājās, tajā skaitā arī brūču un mākslīgo atveru kopšanu, pārsiešanu un kontroli dinamikā;
• ergoterapeita sniegto aprūpi, tajā skaitā konsultācijas par dzīvesvietas vides pielāgošanu;
• pastāvīgas skābekļa terapijas un laboratorijas ekspress diagnostikas nodrošināšanu mājas apstākļos;
• ambulatoro, dienas stacionāra, stacionāra pakalpojumu un izmeklējumu plānošanu un organizāciju, kā arī specializētā transporta pakalpojumus nokļūšanai uz tiem (gulošiem, riteņkrēslā sēdošiem) diennakts režīmā, tajā skaitā brīvdienās un svētku dienās;
• sociālo aprūpi;
• tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu;
• konsultācijas pacientam un viņa tuviniekiem diennakts režīmā, tajā skaitā brīvdienās un svētku dienās;
• psihosociālo atbalstu (psihosociālo rehabilitāciju), tajā skaitā tuviniekiem un citām personām sērošanas periodā;
• tuvinieku un citu personu, kuras aprūpē pacientu, apmācības par aprūpes jautājumiem.

Lai pacienti saņemtu mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumus savā dzīvesvietā, būs nepieciešams klīniskās universitātes vai reģionālās slimnīcas konsīlija lēmums, nosakot diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, kā arī prognozējamo ierobežoto dzīvildzi. Uz konsīliju pacients varēs nokļūt gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan slimnīcā veiktās aprūpes ietvaros, gan arī pacientam vai viņa tuviniekiem vēršoties slimnīcā.  Plānots, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā nodrošinās aptuveni 2800 pacientiem gadā visā Latvijas teritorijā.

No Veselības ministrijai piešķirtā finansējuma mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā nodrošināšanai tiks apmaksāta veselības aprūpes komponente: ārstu un ārstniecības personu komandas sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, laboratorijas ekspresdiagnostika, transportēšana uz ārstniecības iestādēm pakalpojuma ietvaros, zāles, manipulācijas, enterālā un parenterālā barošana, kā arī papilduztura maisījumus. Savukārt Labklājības ministrija plāno sociālo komponenti mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā nodrošināt ar 2024. gada 1. janvāri, līdz tam 2023.gada ietvaros pakalpojumu nodrošinot ar izmēģinājuma projekta resursiem.

Jau ziņots, ka paliatīvās aprūpes mobilo brigāžu izmēģinājumprojekts no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim norisinājās Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā. Projekta mērķis bija sniegt kompleksu, visaptverošu paliatīvo aprūpi, kas orientēta uz cilvēku ar ierobežotu dzīvildzi un viņa ģimeni, kā arī nodrošināt paliatīvo aprūpi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, pamatojoties uz klīnisko izvērtējumu un ģimenes izvēli. Projekta rezultātā bija vērojami būtiski pozitīvie rezultāti:

• tika nodrošināta kvalitatīva aprūpe cilvēka pēdējās dzīves dienās;
• par 60% samazinājās Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits paliatīvās aprūpes pacientiem saistībā ar paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniegšanu;
• par 60% samazinājās hospitalizāciju skaits paliatīvās aprūpes pacientiem, kuriem iemesls ir nesniegti vai daļēji sniegti paliatīvās aprūpes pakalpojumi;
• 75% pacientu augstāks pašnovērtējums par dzīves kvalitāti (pilotprojekta laikā tika vērtētas pakalpojumu saņēmēju atsauksmes).

Novērtējot pozitīvos projekta rezultātus un pakalpojuma nepieciešamību, Veselības ministrija pieprasīja papildu finansējumu pakalpojuma ieviešanai visā valsts teritorijā, kas ar šā gada 1.oktobri arī tiks nodrošināta.

*Informatīvais ziņojums “Par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā attīstību”