Veselības ministrija (VM) plāno pacientu skaitu uz vienu ģimenes ārsta praksi samazināt līdz 1500 pacientiem, kas būtu vidēji 19 pacientu dienā, aģentūrai LETA pauda veselības ministre Anda Čakša.

Viņa atzina, ka līdz šim samaksas dēļ ģimenes ārsti tika motivēti uzņemt vairāk pacientu, tāpēc arī viens no būtiskiem jautājumiem, kas būs jārisina, - kā ģimenes ārstiem radīt cita veida motivāciju, lai nerastos vēlme prakses veidot nepārskatāmi lielas.

Veselības aprūpes sistēmas reformas konceptuālajā ziņojumā teikts, ka VM iecerējusi noteikt optimālu reģistrēto pacientu skaitu 1500 cilvēku apmērā, vienlaikus sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu. Patlaban finansējums tiekot saistīts ar 1800 pacientiem uz praksi.

Pēc Čakšas paustā, pierādīts, ka 1500 pacienti uz praksi ļauj ģimenes ārstam viņiem veltīt pietiekamu laiku, turklāt šāds pacientu apmērs ir pietiekošs arī, lai ārsts varētu nodrošināt pakalpojuma kvalitāti.

Čakša norādīja, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija sarunās paudusi atbalstu šādam pacientu skaitam uz praksi.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāve Solvita Olsena iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka ģimenes ārsta prakse ikdienā vidēji uzņem ievērojami vairāk nekā 20 pacientus.

Vienlaikus Olsena uzsvēra, ka Latvijā ģimenes ārsta apkalpoto pacientu skaits krietni pārsniedz to spējas, jo, piemēram, Norvēģijā ģimenes ārsts nedrīkst uzņemt vairāk par 15 pacientiem dienā. Tiek uzskatīts, ka ārsts, pieņemot vairāk pacientu, ir noguris un nevar veltīt pacientiem pietiekami ilgu laiku.

Pēc Olsenas paustā, ir skaidrs, ka Latvijā ģimenes ārsts pieņem vairāk nekā normāli būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārsta darbu, kas arī ir viens no ģimenes ārstu streika iemesliem. "Ārsti ir pateikuši, ka šādos apstākļos viņi strādāt nevar," piebilda asociācijas pārstāve.

Nedēļas vidū preses konferencē par rīcību saistībā ar primārās veselības aprūpes nodrošināšanu Čakša, norādīja, ka primārās aprūpes pieejamība valstī ir atjaunojusies, un ģimenes ārsta praksē vidēji tiek uzņemti apmēram 19 pacienti.

Kā ziņots, ģimenes ārsti, kuri šomēnes sāka protesta akciju, šodien pāries uz citu protesta formu, ko paši dēvē par "modificētu" streiku - tiks pieņemti ne vairāk kā 20 pacientu dienā, turklāt netiks veikta pieaugušo profilakse, aģentūru LETA informēja LĢĀA.

Izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide vakar paziņoja, ka neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu.

Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacientu, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.

Tāpat ģimenes ārsti neveiks pieaugušo profilaksi. To ģimenes ārsti īstenos vien tad, ja pacienti to izvēlēsies darīt par maksu. Streika komiteja arī aicinās ārstus neparakstīt e-veselības līgumu un to nelietot.

LETA jau ziņoja, ka, turpinoties valdības sarunām par ģimenes ārstu prasībām primārās veselības aprūpes jomā, vakar LĢĀA tika nosūtīts valdības vienošanās gala piedāvājums, aicinot par to vienoties rītdien ar Ministru prezidentu un veselības ministri.

Veselības ministrijā skaidroja, ka vienošanās projekts paredz, ka Kučinskis un Čakša apņemtos nodrošināt proporcionālu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, paredzot no 2018.gada 1.janvāra ģimenes ārstiem maksājamās kapitācijas naudas atalgojuma daļas pieaugumu. Tāpat tiktu veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai kapitācijas naudas un ģimenes ārsta palīga/māsas atalgojuma aprēķinos par pamatu noteiktu virtuālo ģimenes ārstu prakses lielumu 1500 reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta praksē atbilstoši konceptuālā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" definētajam.

Vienošanās projekts paredzētu, ka ģimenes ārstu kapitācijas naudas ietvaros, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, tiktu noteikta piemaksa 150 eiro mēnesī par atsevišķu kvalitātes kritēriju izpildi. Līdz 2018.gada 1.maijam ģimenes ārstiem tiktu dota iespēja uzlabot darba kvalitātes kritēriju rezultātu izpildi, un tiktu maksāts novērtējuma maksājums pilnā apjomā. Kritēriju noteikšanai tiktu izveidota darba grupa.

Tāpat tika piedāvāts nepieciešamības gadījumā precizēt konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" iekļauto primārās veselības aprūpes sadaļu, kā arī līdz 2017.gada 15.septembrim sagatavot detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, tajā skaitā nosakot prasības pašvaldību atbalstam to teritorijā esošo ģimenes ārstu praksēm.

Vienošanās paredzētu arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka līdz 2018.gada 1.janvārim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (e-veselības) lietošana ģimenes ārstiem ir brīvprātīga, kā arī nodrošināt, ka Nacionālais veselības dienests efektīvāk sadarbojas ar e-veselībā integrējamo lokālo programmatūru izstrādātājiem, kā arī atkārtoti apzina situāciju par interneta pieslēguma pieejamību ģimenes ārstu praksēs. Tāpat tiktu nodrošināts atbalsts e-veselības sistēmas lietošanai pirmspensijas un pensijas vecumā esošiem ģimenes ārstiem.

Vienošanās arī paredzētu līdz 2018.gada 1.janvārim aprēķināt ģimenes ārsta praksē apmaksājamo manipulāciju faktiskās izmaksas un uzsākt to ieviešanu, un turpināt darbu pie normatīvajiem aktiem attiecībā uz pacienta pamattiesību un ģimenes ārsta konfidencialitātes pienākuma izpildīšanu.

Piekrītot iepriekšminētajam piedāvājumam, LĢĀA būtu jāapņemas aicināt ģimenes ārstus nodrošināt ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu izpildi, tostarp, ģimenes ārstu pieslēgšanos e-veselības sistēmai līdz 2017.gada 1.septembrim.

LETA

2017.gada 24.jūlijā

Foto: LETA