Kā vasaras sezonā, tā rudens sākumā mūsu platuma grādos netrūkst nedz svaigu augļu un ogu, nedz gardu sezonas dārzeņu. Šai laikā ikdienas ēdienkartē ir krietni vieglāk iekļaut organismam tik nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, turklāt pašmāju produkti nereti satur ievērojami vairāk uzturvielu nekā to tālu ceļu mērojušie līdzinieki veikalu plauktos. Tomēr ēdienkartes daudzveidība ne vienmēr spēj nodrošināt ķermeni ar visām vajadzīgajām uzturvielām – augļos un dārzeņos atrodamās vērtīgās vielas nebūt nav viss, kas organismam nepieciešams, arī ķermeņa vajadzības šai periodā bieži vien mainās un pieaug. Kuri uztura bagātinātāji lieti noderēs arī vasarā un rudens sākumā, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

„Bieži vien cilvēkiem šķiet, ka laikā, kad valda sezonas produktu pārpilnība, organisms tiek bagātīgi nodrošināts ar visu nepieciešamo – ēdienkartē tiek iekļauts vairāk augļu un dārzeņu nekā ziemas periodā, tātad uzturvielas nav nepieciešams uzņemt papildus. Tomēr tas tā nebūt nav. Lai uzņemtu visus vajadzīgos vitamīnus, minerālvielas un vērtīgās taukskābes, ik dienas jāapēd salīdzinoši liels augļu un dārzeņu apjoms, turklāt uzturā pietiekamā daudzumā jāiekļauj arī citi produkti, kas satur vielas, ko nespējam uzņemt ar augļiem un dārzeņiem, piemēram, treknas zivis un piena produkti. Lai pārliecinātos, ka nepieciešamās uzturvielas tiek uzņemtas vajadzīgajā apjomā, rūpīgi jāseko līdzi ikdienā uzņemtajai pārtikai. To var izdarīt, piemēram, reģistrējot visu apēsto kādā no uztura aplikācijām. Visbiežāk šādi atklājas nepatīkama aina – pat ēdot šķietami veselīgi, ar pārtikas palīdzību bieži vien netiek uzņemtas visas vajadzīgās uzturvielas. Lai nodrošinātu organismu ar visu tam nepieciešamo, arī vasaras un rudens sezonā nevajadzētu aizmirst par uztura bagātinātājiem,” norāda farmaceite.

5 uzturvielas, ko vēlams lietot papildus arī vasarā un rudenī

D vitamīns. Šo uzturvielu dēvē par saules vitamīnu – D vitamīns ādā sintezējas saules staru ietekmē, tāpēc varētu šķist, ka vasarā jau nu gan tā mums pietiek atliku likām. Tomēr vairumam Latvijas iedzīvotāju D vitamīna līmenis visa gada garumā ir pazemināts, un arī vasaras sezonā to ne vienmēr izdodas uzņemt pietiekamā daudzumā. Ar pārliecību atteikties no D vitamīna papildu lietošanas var vien tie, kuri pirms vasaras iestāšanās ir veikuši analīzes un ieguvuši apstiprinājumu, ka D vitamīna līmenis organismā ir pietiekams. Lai uzņemtu vajadzīgo D vitamīna devu ar UV staru palīdzību, saulē jāuzturas vismaz desmit minūtes katru dienu, laika posmā no pulksten 10.00–14.00, jābūt atsegtam pēc iespējas lielākam ādas laukumam, vismaz rokām un kājām. Tomēr saules iedarbība ādai var arī kaitēt, īpaši laikā, kad ir augsts UV staru indekss, tāpēc D vitamīns jāķer piesardzīgi.

Magnijs. Vasaras sezonā mūsu dzīvesveids nereti kļūst aktīvāks – vairāk uzturamies ārpus telpām, palielinās fiziskā slodze, biežāk tiek izvēlēta aktīvā atpūta, turklāt gaisa temperatūra ir gana augsta, un tā rezultātā ķermenis pastiprināti svīst. Līdz ar sviedriem no organisma izdalās arī vērtīgās minerālvielas, tostarp magnijs, kas ķermenī nodrošina vairāk nekā 300 dažādas funkcijas, rūpējoties arī par nervu un muskuļu veselību. Piedzīvojot magnija deficītu, iespējamas sāpes un stīvums muskuļos, nogurums un krampji. Augstvērtīgi magnija avoti ir sēklas, rieksti un zaļo lapu dārzeņi, taču ļoti iespējams, ka šai periodā magniju vajadzēs uzņemt papildus.

Omega taukskābes. Lai gan vasaras sezonā rūpes par imunitāti nereti tiek atstātas otrajā plānā, šeit vietā stāsts par ratu kalšanu ziemā un ragavu darināšanu vasarā. Vērtīgās omega 3, 6 un 9 taukskābes rūpējas kā par smadzeņu darbību un imunitāti, tā par sirds-asinsvadu sistēmu un citām ķermeņa funkcijām, tāpēc tās nepieciešams uzņemt visa gada garumā. Iekļaujot ēdienkartē vairāk sezonas augļu, dārzeņu un ogu, patērējam mazāk cita veida pārtikas, tai skaitā zivis, dažāda veida eļļas, sēklas un riekstus, kas palīdz nodrošināt organismu ar taukskābēm. Tomēr cilvēka ķermenis turpina pildīt savas funkcijas arī vasaras sezonā, tāpēc taukskābju nodrošinātie būvmateriāli un degviela tam nepieciešami gluži tāpat kā citos gadalaikos.

E vitamīns. Šis spēcīgais antioksidants pasargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, kas veicina stresu un novājina šūnu funkcijas, tāpat tam piemīt spēja pasargāt ādu no ultravioleto staru ietekmes, kas īpaši aktuāli laikā, kad biežāk lutina saule. E vitamīns palīdz saglabāt ādas veselību, baro to no iekšpuses un attālina ādas novecošanos un grumbiņu veidošanos. E vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot tomātus, brokoļus, spinātus, avokado, mango un kivi, taču saulainajā laikā ar pārtikas produktiem vien var nepietikt.

Probiotikas. Spēcīga un veselīga kuņģa un zarnu mikrobiota ir imūnsistēmas pamatu pamats. Ja par to pienācīgi rūpējamies, iespējams novērst virkni dažādu veselības sarežģījumu, tostarp kaitīgo ādas baktēriju vairošanos, kas īpaši aktuāla pēc tam, kad gūti saules apdegumi.

„Sezonas produkti ir lielisks ēdienkartes papildinājums, tomēr tie nenodrošina visas organisma pamatvajadzības, un par veselību nepieciešams pilnvērtīgi rūpēties visa gada garumā, tostarp vasarā un rudenī. Turklāt šai periodā ķermenim papildu slodzi rada gan karstie laikapstākļi, gan neierastā aktivitāte. Nereti organismam trūkst arī citu uzturvielu, piemēram, kālija, nātrija, B un C vitamīna un citu. Ja neesi drošs par to, vai ikdienas uzturs ir gana sabalansēts, ņem talkā uztura bagātinātājus!  Nodrošinot visu organismam nepieciešamo, varēsi pilnvērtīgi izbaudīt patīkamos laikapstākļus un sezonas gardumus,” saka farmaceite.