Vilciena pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti varētu būtiski uzlaboties vien pēc "Rail Baltica" izbūves
Rīga, 10.maijs, LETA. Lielāki vilciena pieejamības uzlabojumi cilvēkiem ar invaliditāti gaidāmi pēc starptautiskajā lidostā "Rīga" veidojamās "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas izbūves, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvis Māris Ozols.
Lai Rīgas Centrālajā stacijā izmantotu cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem paredzēto pacēlāju un tiktu no 1.stāva uz vilciena pasažieru peroniem, pakalpojums jāpiesaka 48 stundas pirms brauciena.
LDz pārstāvis skaidroja, ka mobila pacēlāja pakalpojums 48 stundas iepriekš jāpiesaka konkrētā maršrutā, lai uzņēmums varētu nodrošināt pacēlāju cilvēka iecelšanai vilcienā, kā arī izcelšanai no tā. Pat, ja cilvēks varētu tikt līdz peroniem, lai iekļūtu arī vilcienā, viņam būs nepieciešams mobilais pacēlājs, piebilda Ozols.
Pēc viņa paustā, šis pakalpojums 2011.gadā tika izveidots sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons" kā pagaidu risinājums, līdz brīdim, kad "Pasažieru vilciens" nopirks vilcienus ar zemo grīdu un tiks paaugstināti peroni, kā rezultātā pacēlāji vairs nebūtu vajadzīgi. Arī citur Eiropā vietās, kur nav paaugstinātie peroni vai vilcieni ar zemo grīdu, tiekot piekopta līdzīga prakse, norādīja LDz pārstāvis.
Viņš skaidroja, ka patlaban veikti vairāki remontdarbi Jūrmalā, Jelgavā, Cēsīs un Siguldā, kur cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem vairs nav nepieciešams papildu pacēlājs. Vienlaikus Centrālajā stacijā gan pagaidām nav plānots veikt esošo peronu un stacijas pārbūvi, un tas saistīts ar projektu "Rail Baltica", kas paredz arī centrālās stacijas ēkas pārbūvi.
Vienlaikus "Apeirona" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis skaidroja, ka pirms vairākiem gadiem izveidotais pagaidu risinājums diemžēl kļuvis par ilgtermiņa risinājumu. "Kā pagaidu risinājums tas bija labs, bet process tagad ievilcies," sacīja Balodis.
Pēc viņa domām, jādomā, kā pakalpojumu cilvēkiem padarīt pieejamāku, tostarp jāsamazina gaidīšanas laiks, piemēram, no 48 uz 24 stundām, ņemot vērā, ka šim pakalpojumam ir sava kārtībā un nepieciešami apmācīti cilvēki.
Balodis sacīja, ka kopumā vilcienu stacijām ir tendence kļūt pieejamākām un patlaban pielāgotas vairākas dzelzceļa stacijas, tomēr ar to nepietiek. Pat labi izveidotās un pieejamās stacijas nevar tikt izmantotas, jo joprojām nav piepildījusies "lielā cerība" par zemās grīdas vilcieniem, atzina "Apeirona" valdes priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka katru gadu tiekas ar LDz pārstāvjiem un redz, ka izpratne par nepieciešamību ir. Arī šogad "Apeirons" tiksies ar uzņēmuma pārstāvjiem un aktualizēs šo problēmu, vienlaikus apvienība iecerējusi piedāvāt savus risinājumus arī "Rail Baltica" projekta realizācijai.
Kā ziņots, pērn septembrī noslēdzās pieteikumu iesniegšana starptautiskā publiskā iepirkuma "Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi" 1.kārtai. Konkursā pieteicās septiņas starptautiskas apvienības, starp kuriem ir arī Latvijas vadošie būvuzņēmēji un eksperti. Atbilstošus kandidātus plānots aicināt iesniegt piedāvājumus otrajā kārtā.
Tāpat vēstīts, ka starptautiskajā lidostā "Rīga" veidojamās "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekta izstrāde izmaksās 4,5 miljonus eiro, iepriekš žurnālistiem sacīja "Rail Baltica" ieviesēja Latvijā "Eiropas dzelzceļa līniju" valdes loceklis Andris Linužs. Viņš skaidroja, ka tas ir viens no sarežģītākajiem "Rail Baltica" tehniskajiem projektiem, jo tajā iekļaujas ne tikai pašas stacijas projektēšana, bet arī tuvējās apkārtnes un infrastruktūras savietojamības projektēšana.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu - 120 kilometrus stundā.
Jaunākie dati liecina, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
