Viedoklis: Mediķiem ir jābūt pieejai pacientu slimības vēsturei, iztrūkst informācijas apmaiņa starp iestādēm
Raksta autore: Lilita Trūpa, "Meditec", Ārsta Biroja Biznesa centra vadītāja
Informāciju tehnoloģiju galvenais mērķis medicīnā ir atvieglot darbu ārstniecības personālam. Visās lielākajās Latvijas ārstniecības iestādēs pacientu slimības vēsture tiek uzkrāta iestādes informācijas sistēmā, kā arī ir ieviests elektroniskais pieraksts pie speciālista. Ir iestādes, kurās uz jebkuru pakalpojumu var pierakstīties pacients pats, brīvi izvēloties sev ērtāko laiku un datumu, bieži vien arī veicot apmaksu pirms vizītes, savukārt daudzās iestādēs joprojām tiek aizpildīta pieteikuma forma iestādes mājaslapā, uz kuru atbild un piedāvā brīvo laiku ārstniecības iestādes pārstāvis, kas ir mazāk draudzīgs risinājums pacientiem, jo nav iespējas variēt ar sev ērtāko laiku un datumu.
Elektroniskais pieraksts ir mūsdienīgs un ērts risinājums vizītes pierakstam pie speciālista. Tas aizstāj manuālu darbu - telefona zvanus, reģistratūras kalendāra pierakstus, kā arī nav nepieciešams gaidīt savienojumu, dažkārt pat vairākas minūtes. Covid-19 ieviesis korekcijas arī medicīnas jomā, vizīšu apmeklējumos – mūsu ikdienā ir ienākusi telemedicīna - daļu no pieņemšanas laikiem ārsti ir aizstājuši ar attālinātajām konsultācijām.
Tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē ir izstrādājuši mākslīgā intelekta risinājumus medicīnas nozarei un testē tos darbībā, lai tie būtu droši un tiem varētu pilnībā uzticēties. Arī Latvijā neliela daļa no darba medicīnas nozarē tiek uzticēta mākslīgajam intelektam. Piemēram, mākslīgais intelekts ir spējīgs analizēt standarta radioloģiskos izmeklējumus, tas analizē attēlu, sniedz informāciju par izmaiņām, balss atpazīšana aizvieto dispečeru darbu diktofonu centros, palīdz ārstu kabinetos aizpildīt izrakstus.
Lai varētu ātrāk sniegt palīdzību pacientam, nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu starp medicīnas iestādēm un ārstiem, ir jābūt iespējai saņemt datus no valsts e-veselības portāla, kurā būtu datu apkopojums par pacientu slimības vēsturi neatkarīgi no tā, ar kādu elektronisko sistēmu tie strādā un kādā veselības aprūpes iestādē. Mediķim ir jāredz informācija par pacienta alerģijām, izrakstītajām receptēm, medikamentiem, ko pacients saņēmis stacionēšanās laikā, būtu jābūt iespējai apskatīt testēšanas pārskatus, kas sagatavoti jebkurā no Latvijas laboratorijām, tāpat arī būtu nepieciešamība piekļūt citiem izmeklējumu rezultātiem. Šāda vienota informācijas apmaiņa ārsta vizītes padarītu efektīvākas, samazinātu gan rindas pie ārstiem, gan nevajadzīgu atkārtotu analīžu veikšanu. Attiecīgi arī samazinātos gan valsts apmaksāto pakalpojumu izdevumi, gan pacienta izdevumi, ja šie izmeklējumi atkārtoti jāveic pacientam par paša līdzekļiem, kā arī būtu iespējams ātrāk nonākt pie slēdziena un uzsākt ārstēšanu.
Informācijas apmaiņas gadījumā pacientu vēsture kļūtu pieejamāka arī pētniecības vajadzībām. Ar pacienta atļauju, izmantojot tā datus kopsakarību vērtēšanai, būtu iespējams attīstīt izplatītu slimību ārstēšanu un iespējams ātrāk pieņemt lēmumus, balstītus datos. Ar datu analīzes rīkiem būtu iespēja efektīvāk un daudz lielākā apjomā analizēt, piemēram, pacientu lietotos medikamentus, dzīvesvietas un ģimenes apstākļus, vecumu, dzimumu u.c. kopsakarības. Šādā veidā preventīvi būtu iespējams palīdzēt nākamajiem pacientiem.
