Viedoklis: diabēta pacienti un dzīves kvalitāte – kāpēc glikozes sensori jānodrošina jau šogad? 

Raksta autore: Dr. Kristīne Geldnere, Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja 

Šī gada sākumā Veselības ministrija apņēmās meklēt iespējas nākamgad kompensēt glikozes monitorēšanas sensorus aptuveni 3756 diabēta pacientiem, vienlaikus mēģinot jau šogad rast iespēju kompensēt sensorus vairākām riska grupām. Ir kritiski svarīgi jau šogad atbalstīt pacientu grupas, kas ir visvairāk pakļautas komplikāciju riskam – grūtnieces ar diabētu, pacientus pēc orgānu transplantācijas un aizkuņģa dziedzera operācijas. Kopumā tie būtu aptuveni 100 pacienti – neliels skaitlis uz kopējā fona, tomēr pirmais solis, kas apliecinātu, ka pacientu vajadzības ir sadzirdētas. 

Pirmie 100 pacienti – signāls, ka nozare ir sadzirdēta 

Lai kompensētu nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu 100 pacientiem, no valsts budžeta būtu nepieciešami aptuveni 140 000 eiro gadā. To, kuriem pacientiem šīs ierīces ir nepieciešamas visvairāk, vislabāk var noteikt endokrinologs, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un ārstēšanās gaitu. Manuprāt, šādu summu iespējams atrast jau šogad. 

Domājot par dzīves kvalitātes uzlabošanu, būtu svarīgi nodrošināt sensorus arī 1. tipa diabēta pacientiem ar smagām vai biežām hipoglikēmijām, hipoglikēmiju nejušanu, labilu diabēta gaitu un nopietnām diabēta vēlīnām komplikācijām. Visa nozare – gan pacientu, gan ārstu organizācijas – cer uz ministrijas iespējām rast finansējumu minētajiem 3 756 pacientiem jau nākamgad. Tas būtu ļoti labs risinājums. 

Mazāks komplikāciju risks 

Veselības ministrijas lēmums ir solis pareizā virzienā un apliecina izpratni par diabēta pacientu vajadzībām, tomēr šīs iniciatīvas īstenošanai nepieciešams steidzamāks temps. Glikozes monitorēšanas sistēmas ir kritiski svarīgas pacientiem, kuriem ikdienā jāinjicē insulīns vairākas reizes dienā. Monitorēšanas ierīces spēj novērst pat 50% diabēta komplikāciju gadījumu. Sensoru pieejamības nodrošināšana uzlabotu pacientu veselību un samazinātu dzīvību apdraudošas situācijas.

Atbalsts pēcdzemdību periodā 

Atzinīgi vērtējams arī Nacionālā veselības dienesta priekšlikums par sensoru nodrošināšanu arī situācijās, kad sieviete baro bērnu ar krūti. Šis periods ir ļoti jutīgs un sarežģīts laiks sievietēm ar diabētu, un iespēja saņemt glikozes monitorēšanas ierīci līdz 70 dienām pēcdzemdību periodā ir nozīmīgs atbalsts. Glikozes līmeņa svārstības pēcdzemdību periodā var būt īpaši izteiktas, tāpēc šis risinājums varētu būt kritiski svarīgs gan mātes, gan bērna veselībai.

Sakārtot atbalsta sistēmu bērniem 

Svarīgi būtu sakārtot arī atbalsta sistēmu bērniem līdz 18 gadu vecumam. Pašreizējā sistēma, kurā insulīna sūkņi un sensori tiek segti caur tāmes finansējumu Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā, ir nepilnīga un neefektīva, turklāt, rada nevajadzīgu administratīvo slogu medicīnas personālam. Iekļaujot sensorus kompensējamo ierīču sarakstā, tiks veicināta veselīga konkurence starp ražotājiem, kā rezultāta valsts var ietaupīt līdzekļus.

Atbalsts pacientiem radīs ietaupījumu seku novēršanā 

Jāuzsver, ka šādu ierīču nodrošināšana var būtiski samazināt izdevumus citās jomās. Piemēram, 100 pacientiem šādas ierīces var samazināt teststrēmeļu izmantošanu, ietaupot aptuveni 15 200 eiro gadā. Tāpat mazāk hospitalizāciju hipoglikēmiju gadījumos varētu samazināt izdevumus vēl par 3 700 eiro, bet mazāks kavēto darba dienu skaits – par 40 000 eiro gadā. Kopumā tas veidotu vairāk nekā 58 000 eiro ietaupījumu tikai uz 100 pacientiem vien, kas apliecina šādas investīcijas ilgtermiņa ieguvumus gan pacientiem, gan valsts budžetam.

Aicinu ministriju izrādīt iniciatīvu un jau šī gada ietvaros rast iespējas nodrošināt glikozes monitorēšanas sensorus prioritārajām pacientu grupām. Savlaicīga rīkošanās var novērst nopietnas komplikācijas un uzlabot daudzu diabēta pacientu dzīves.