27% Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens, turklāt vēl ceturtdaļa (21%) savus asinsspiediena mērījumus nemaz nezina, liecina "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" pētījums. Paaugstinātam asinsspiedienam jeb hipertensijai visbiežāk raksturīgi bezsimptomu gadījumi, tāpēc speciālisti iesaka cilvēkiem jebkurā vecumā veikt regulāras pārbaudes, lai kontrolētu asinsspiedienu un jau laikus novērstu sirds un asinsvadu saslimšanas riskus.     

Pētījumā noskaidrots, ka visbiežāk paaugstināts asinsspiediens ir cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu (38%) un tiem, kuriem ikdienā ir mazkustīgs dzīvesveids (32%). Biežāk problēmas ar asinsspiedienu ir gados vecākiem cilvēkiem –  vairums senioru vecumā virs 64 gadiem (63%) norādīja, ka paaugstināts asinsspiediens ir viena no viņu veselības problēmām, – taču tas nenozīmē, ka ar paaugstinātu asinsspiedienu nesaskaras arī jauni cilvēki. Lai arī retāk, tomēr arī jaunus cilvēkus mēdz piemeklēt hipertensija, ko apstiprina teju katrs desmitais (9%) respondents.  Turklāt veselības aprūpes speciālisti paredz, ka līdz ar mūsdienu sēdošā darba dzīvesveidu šis skaitlis nākotnē varētu palielināties. Satraucoši, ka tieši jaunieši ir starp tiem iedzīvotājiem, kas nezina savus asinsspiediena mērījumus – 43% vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 36% no 30 līdz 39 gadiem.

"Nereti saskaramies ar neziņu ne tikai par savu asinsspiediena mērījumu rezultātu, bet arī to, kas ir vai nav norma un kādi ir biežākie paaugstināta asinsspiediena simptomi. Tā, piemēram, cilvēks ar regulārām galvassāpēm meklē pretsāpju tableti, tomēr šādos gadījumos vispirms aicinām izmērīt asinsspiedienu. Un tiešām – nereti sāpju cēlonis ir paaugstināts asinsspiediens, un šādos gadījumos pretsāpju tablete nav risinājums, tieši pretēji – to nav ieteicams lietot, jo tā var veicināt asinsvada plīsumu," stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Diagnoze bez simptomiem

Autors: galvassapes

Viena no paaugstināta asinsspiediena īpatnībām ir tā, ka bieži nav nekādu fiziski jūtamu vai redzamu simptomu, tāpēc arī cilvēki, kuri ikdienā jūtas labi, nemaz neiedomājas pārbaudīties vai saskaras ar grūtībām vai šaubām, pieņemot diagnozi. Farmaceite norāda, ka tieši šī iemesla dēļ ir jāvēršas pie ārsta, kas palīdzēs izprast paaugstināta asinsspiediena cēloņus, negaidot pazīmes jeb sekas, kas padarītu diagnozi ticamāku. Būs cilvēki, kuri hipertensijas izraisītas galvassāpes jutīs tikai pie konkrētiem apstākļiem, kamēr joprojām ir daudz gadījumu, kad paaugstināts asinsspiediens tiek konstatēts jau pie nopietnām sirds un asinsvadu saslimšanām.

Asinsspiediena līmeņa noteikšana normālos apstākļos mūsdienās ir pieejama arī aptiekās, tomēr pētījums liecina, ka šo pakalpojumu pēdējā gada laikā izmantojuši vien 14% aptaujāto. Praksē visbiežāk asinsspiedienu izvēlas noteikt cilvēki virs 45 gadu vecuma un tādi, kuriem jau ir kādas sūdzības, piemēram, galvassāpes, reiboņi vai redzes traucējumi. Tomēr asinsspiedienu mērīt vairākas reizes gadā ieteicams visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, īpaši tādēļ, ka šobrīd strauji pieaug aptaukošanās riski, jo lielāko daļu laika pavadām mājās, fiziskās aktivitātes ir nepietiekamas, bet neveselīgs ēdiens – pieejams līdz pat mājas durvīm.

"Netrūkst arī tādu pacientu, kuriem asinsvadi jau tā ir pieraduši pie paaugstinātā asinsspiediena, ka cilvēks to vienkārši nejūt – pat pie rādījuma 180/110, kas jau liecina par stipru hipertensiju. Šādās situācijās cilvēks riskē ar savu veselību un pat dzīvību, bet bieži vien nav gatavs to uzklausīt, jo ir pieradis pie šāda stāvokļa, lai gan patiesībā diagnoze ir nopietna un cilvēkam būtu jāizvērtē esošais dzīvesveids, paradumi vai jālieto kādas asinsspiedienu mazinošas zāles, lai samazinātu risku piedzīvot pēkšņu insultu vai infarktu. Savukārt jau ārstēšanās laikā novērojam, ka ir cilvēku daļa, kuri zāles palieto un brīdī, kad jūtas labāk un asinsspiediena līmenis  ir noregulēts, pārtrauc tās lietot – arī tas nav ieteicams, jo, lai saglabātu normālu asinsspiedienu ilgtermiņā, spiedienu mazinošas zāles teju visos gadījumos ir jālieto visu turpmāko dzīvi. Turklāt tiem, kam jau ir noteikts paaugstināts asinsspiediens, arī mērījumi jāveic regulāri un tie jāpieraksta speciālā grāmatiņā, ko izsniedz kardiologs," stāsta sertificētā farmaceite.

Trīs balsti veselīgam asinsspiedienam

Lai arī ir gadījumi, kad cilvēka gēniem var būt zināma loma paaugstināta asinsspiediena un ar to saistītu slimību veicināšanā, jāņem vērā fakts, ka vienas ģimenes vai mājsaimniecības locekļi dzīvo vienā vidē un apstākļos, ievēro līdzīgu dzīvesstilu, kas nozīmē, ka paaugstināts asinsspiediens visbiežāk ir nevis iedzimtības, bet gan paradumu rezultāts. Tāpat jāatceras, ka veselīgs dzīvesveids var uzlabot "slikto gēnu", savukārt neveselīgs gluži pretēji – izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu arī tad, ja ģimenē līdz tam nevienam nav bijusi šāda problēma. Tāpēc veselīgi ieradumi jebkurā vecumā ir profilakses pamatā, lai jau laikus samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku.

#1 Mērena un atbilstoša fiziskā slodze

Autors: pastaiga

Iesācējiem ieteicams sākt ar nelielu slodzi, pakāpeniski to palielinot, jo pie pēkšņas fiziskās slodzes pulss ir augsts un atjaunojas lēnām, strauji paceļot asinsspiedienu. Fiziskām aktivitātēm ieteicams veltīt vismaz 30 minūtes dienā – ātra pastaiga, lēns skrējiens vai izbrauciens ar velosipēdu. Būtiski, lai aktivitāte ir tāda, kas nodrošina vienmērīgu elpošanu un slodzi, tāpēc, piemēram, dārza darbi nebūs piemērotākā aktivitāte sirds veselības uzlabošanai. 

#2 Veselīgi ikdienas paradumi

Autors: ne_smekeshanai

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sevi no paaugstināta asinsspiediena, ir nesmēķēšana, izvairīšanās no piesmēķētas vides un veselīga uztura pamatprincipu ievērošana. Svarīgi ir sekot līdzi savam sāls patēriņam, jo tā pārmērīga lietošana uzturā ir viens no biežākajiem hipertensijas cēloņiem. Uzmanība jāpievērš arī trekniem ēdieniem, kas būtiski palielina aptaukošanās iespēju un riskus saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

#3 Veselīga reakcija uz stresa situācijām

Autors: nee_alkoholam

Stresa situācijās ķermenis izdala daudz hormonu, kas īslaicīgi liek sirdij pukstēt straujāk, tādējādi paaugstinot asinsspiedienu. Stresa ilgtermiņa izraisītās problēmas vēl nav zinātniski pierādītas, tomēr, ja cilvēks uz stresu reaģē neveselīgos veidos, piemēram, smēķējot, lietojot alkoholu vai neveselīgi ēdot, risks saslimt palielinās.