Veselības finansēšanas likumprojektu nodod vērtēšanai Saeimas deputātiem
Rīga, 26.sept., LETA. Šodien valdība atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Kā likuma mērķis ir definēts - nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, un šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komisija pirmdien nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Šāda iecere izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura aktīvi piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. "Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
LVSADA pauda neizpratni arī par Veselības ministrijas (VM) nostāju, jo tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre Anda Čakša esot pieļāvusi tās sakropļošanu un turpinot apgalvot, ka likumprojekts joprojām ir labs.
Savukārt Čakša pauda nostāju, ka solījumi mediķiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautajām finanšu garantijām joprojām tiek pildīti, jo konkrētās summas ir atrunātas likumprojekta anotācijā. Viņa norādīja, ka nepiekrīt, ka nav pildīti finanšu solījumi, jo uzstādījums, ka veselības nozares budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), joprojām atstāts likumā, turklāt no juridiskās tehnikas viedokļa konkrētu summu pārvietošana uz likuma anotāciju nepadarot šīs summas mazāk svarīgas.
Pēc Čakšas paustā, finanšu garantiju, tostarp veselības nozares un mediķu atalgojumam paredzētais finansējuma pieaugums tiks iekļauts likumprojekta anotācijā un šāda rīcība pārrunāta gan ar Valsts kanceleju, gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). "Likumprojekta anotācija nav nošķirama no paša likuma, līdz ar to arī konkrētās summas joprojām ir saistošas," uzsvēra ministre.
VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz nākamā gada 31.decembrim.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka veselības apdrošināšanas likums jāizstrādā ātrāk par 2018.gada 31.decembri, ja ir vēlme, ka tas stāsies spēkā jau 2019.gada 1.janvārī. Tāpēc Ministru kabinets vienojās, ka apdrošināšanas likums tiks iztrādāts līdz 2018.gada 1.septembrim.
