Vēnu veselība: Riska faktori un ieteikumi
Līdz ar siltās sezonas sākumu mostas ne tikai daba - arī cilvēki kļūst daudz aktīvāki, biežāk ceļo, dodas garākos pārgājienos un bauda aktīvu atpūtu. Tā ir neierasta slodze kājām, kas var veicināt vēnu problēmu attīstību. Visbiežāk sastopamā ir hroniska venozā mazspēja, no kuras pēc dažādiem datiem mūsu klimatiskajā zonā cieš aptuveni 25-30% cilvēku.
Kā atpazīt vēnu problēmu un palīdzēt? Ar padomiem talkā nāk zaļās farmācijas uzņēmuma "Silvanols" ražošanas vadītājs Jevgeņijs Zainapovs.
Lai arī pirmās cilvēku bažas, saskaroties ar vēnu problēmām, ir par vizuālo izskatu, jāatzīst, ka hroniskā venozā mazspēja nav tikai kosmētisks defekts. Tā ir tāda pati problēma kā citas hroniskās slimības, kas progresē un arvien nopietnāk ietekmē dzīves kvalitāti.
Kad jāsāk uztraukties?
"Pirmās pazīmes par to, ka kaut kas nav īsti labi ar vēnām, mēdz būt visnotaļ nevainīgas - smaguma sajūta kājās pēc ilgstošas sēdēšanas, stāvēšanas vai fiziskas slodzes, tāpat arī nogurušas, pietūkušas kājas. Tās var niezēt, un var nākties pedzīvot nepatīkamus krampjus," stāsta speciālists. "Hroniska vēnu mazspēja ir nopietna problēma, kas, lai arī sākas šķietami nemanāmi - ar vieglu kāju nogurumu un pietūkumu, nepievēršot slimībai uzmanību vairāku gadu garumā, tā var rezultēties ar trofiskām čūlām."
Kas ir riska faktori?
Vēnu problēmas nereti iedzimst. Ja mammai vai vecmāmiņai bijušas vēnu saslimšanas, esi īpaši uzmanīgs un seko līdzi, kā jūtas kājas. Visbiežāk ar hronisku venozo mazspēju sirgst sievietes, turklāt ar vecumu šī problēma tikai saasinās.
"Jāatzīst, ka vēnu veselību ļoti ietekmē arī dzīvesveids - ja tas ir mazkustīgs, cilvēkam ir liekais svars un aptaukošanās, viņš smēķē, - risks saslimt ar hronisku venozo mazspēju ir krietni augstāks," norāda eksperts. "Sievietēm vēnu veselību ietekmē hormonālas pārmaiņas, problēmas mēdz saasināties pie atkārtotām grūtniecībām. Tāpat jāuzmanās, ja ikdienā ir ilgstoša statiska slodze, ko bieži ietekmē cilvēka profesija un nepietiekama fiziskā aktivitāte. Kājas nogurdina arī pārkaršana un augstpapēžu apavu nēsāšana ikdienā."
Ko darīt?
Viens no galvenajiem veidiem, kā parūpēties par vēnu veselību - ievērot aktīvu dzīvesveidu. Mērenas fiziskās aktivitātes, kā, piemēram, iešana, skriešana, nūjošana, peldēšana vai velobraukšana, uzlabos asinsriti.
Būtiska vēnu veselībai ir uztura korekcija. Noteikti ir jāuzņem antioksidanti - piemēram, var dzert zaļo tēju, kas uzlabos asinsriti, darbosies kā antioksidants un pretiekaisuma līdzeklis. Svaigu augļu un ogu miziņa satur kvercetīnu - tas ir antioksidants, kas pasargā asinsvadus un mazina iekaisuma attīstību vēnās," uzsver speciālists. "Sēdoša darba darītājiem būtu svarīgi ik pēc divām stundām ieplānot nelielu, piecas līdz desmit minūtes garu pastaigu, ko var apvienot, piemēram, ar tējas pauzi."
Lai vēnas varētu strādāt pilnvērtīgi, vajadzētu izvairīties sēdēt ar sakrustotām kājām. Arī pareizu un ērtu apavu izvēlei ir liela nozīme - tām vajadzētu būt ar vidēji augstu papēdi.
Ja esi kādā no hroniskās venozās mazspējas riska grupām vai jau esi saskāries ar pirmajām slimības pazīmēm, profilaksei un ārstēšanās efektivitātes uzlabošanai vajadzētu iegādāties kompresijas zeķes, kuru funkcionālo klasi būtu jāsaskaņo ar ārstu.
