VENTILĀCIJA
telpā esošā gaisa apmaiņa ar tīru āra gaisu; ventilācija nodrošina telpu gaisa atbilstību sanitāri higiēniskajām prasībām. Rūpniecības telpu gaisā ražošanas procesā var izdalīties siltums, mitrums, tvaiki, putekļi, dažādas kaitīgas vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē veselības stāvokli strādājošiem. Arī dzīvojamās un sabiedriskajās telpās cilvēka dzīvības norises un dažādi mājsaimniecības procesi (ēdiena gatavošana, veļas mazgāšana u.tml.) palielina ogļskābās gāzes daudzumu gaisā un samazina skābekļa daudzumu, kā arī piesārņo gaisu ar smakojošām gāzēm, un rodas nepieciešamība pēc ventilācijas.
Ventilācija var būt dabiska un mākslīga. Dabiskās ventilācijas gadījumā gaiss ieplūst telpās un tiek izvadīts no tām pa logiem, durvīm, atveramām gaismas šahtām, kā arī pa ventilācijas kanāliem sienās. Ja ražošanas telpās kubatūra ir mazāka par 40 m3 uz cilvēku, obligāti jāierīko mākslīgā ventilācija. Mākslīgajā ventilācijā gaisa plūsmas radīšanai izmanto mehāniskas iekārtas. Izšķir velkmes, pieplūdes un kombinēto velkmes un pieplūdes ventilāciju. Efektīvu gaisa apmaiņu panāk ar velkmes un pieplūdes ierīču kombināciju. Ventilācija var būt vietēja (piem., vietējā velkmes ventilācija kaitīgos izdalījumus aizvāc no to veidošanās vietas) un vispārēja (piem., vispārējā velkmes ventilācija veic gaisa apmaiņu visā telpas tilpumā). Nemainīgus un zināmiem nosacījumiem atbilstošus gaisa parametrus telpā panāk ar gaisa kondicionēšanu, kas, automātiski regulējot gaisa velkmi un pieplūdi, gaisa t° un mitrumu, rada optimālus darba apstākļus. Ventilācijas projektus apstiprina un ventilācijas sistēmu efektivitāti kontrolē sanitāri epidemioloģiskās stacijas ārsti.
