Veide: Ģimenes ārstiem nav nekādas pārliecības, ka e-veselība būs gatava no nākamā gada janvāra

Rīga, 3.nov., LETA. Dažādu iemeslu dēļ Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai (LĢĀA) nav nekādas pārliecības, ka e-veselības sistēma būs gatava no nākamā gada 1.janvāra, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

E-veselības sistēmas obligātā lietošana pārlikta no šī gada 1.septembra uz nākamā gada 1.janvāri. Aasociācijas vadītāja uzskata, ka datuma atlikšana ir ne tikai ģimenes ārstu, bet vispārējs ieguvums, jo sistēma tomēr neesot gatava. "Domāju, ka ministrija pati saprata, ka nevarēja e-veselību ieviest no 1.septembra," sacīja Veide.

Vienlaikus viņa norādīja, ka valdība un Veselības ministrija (VM) neatbalsta streika prasību par pakāpenisku sistēmas lietošanu, proti, sākt sistēmas lietošanu tikai ar e-darba nespējas lapu izrakstīšanu no 1.janvāra. Par e-receptes un citu sistēmas daļu obligātu lietošanu asociācija vienotos ar VM vēlāk, kad būtu pierādījumi, ka arī šīs sistēmas daļas droši un efektīvi funkcionē. "Šī iemesla dēļ cerības, ka sistēmu uzlabos un tā labi darbosies, tostarp kā reklamēts - ātri, ērti un droši -, mums nav," piebilda asociācijas vadītāja.

Viņa gan atzina, ka daži uzlabojumi ir, piemēram, darba nespējas lapas izrakstīšanā, jo tā tiešām ir ātrāka, un tur problēma ir mazāka, ja neskaita VM kavēšanos ar slimības diagnozes izslēgšanu. Tomēr ar recepti joprojām ir problēmas. "Mēs no biedriem saņemam iebildumus par izrakstīšanas neērtumu un ātrumu, proti, problēmas ar kompensējamo medikamentu devām, turklāt receptes izrakstīšana prasa ap piecām minūtēm, kaut arī ar roku varam uzrakstīt minūtes laikā. Tas nav pieņemami," uzver Veide.

Pēc viņas paustā, daudzas receptes jāraksta ar roku, jo sistēmā nav iekļauts nepieciešamais medikaments, nav tā saucamā M saraksta, no kura var izrakstīt zāles grūtniecēm, sistēmā nav arī medicīnisko ierīču.

Tāpat Veide norāda, ka sistēma mēdz arī "atslēgties", pazūd darba nespējas lapas, pazūd receptes, kuras ilgstoši nevar atrast. Tas patērē laiku, kuru ārstam būtu jāvelta pacientam. "Man kolēģis pavisam nesen teica, ka pēc pieņemšanas viņš divas stundas "sēdēja" e-veselībā, lai ievadītu visas darba nespējas lapas un receptes," stāsta Veide.

Vienlaikus viņa skaidroja, ka VM un valdība pieprasa arī ievadīt e-veselībā pacienta veselības datus, piemēram, alerģijas, diagnosticētās slimības un nepārejošos veselības stāvokļus, implantu un protēzes, veiktās ķirurģiskās operācijas, regulāri lietojamās zāles un citu informāciju bez pacienta piekrišanas. To ārsti nedrīkst darīt, bet valdība pieprasa, lai ārsts ir tas, kas aizskar pacienta privātuma tiesības.

Jau ziņots, ka līgumi par Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas jeb e-veselības lietošanu līdz šim noslēgti ar 35,8% jeb 472 ģimenes ārstu praksēm, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) interaktīvā karte par e-veselības lietotāju skaitu.

Līgumi par e-veselības sistēmas lietošanu kopumā noslēgti ar 682 ārstu speciālistu praksēm, 561 aptieku, visām slimnīcām un desmit ambulatorajām iestādēm.

Visa intervija ar Veidi lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā "LETA+" (http://www.leta.lv/plus/133C9138-AE06-F730-3634-2FB748040513/ ).