Valstsvīru veselība sabiedrības interesēs

Valstsvīriem jārāda priekšzīme ne tikai taupot valsts budžetu un savelkot jostas, bet arī rūpējoties par savu veselību. Tādejādi ar savu piemēru rādot sabiedrībai priekšzīmi, un apliecinot, ka veselības ministra mudinājums veselības aprūpes sistēmu virzīt uz profilaksi, nav tikai vārdi.

Kā atsevišķu mūsu valstsvīru veselību un spēju kvalitatīvi strādāt valsts (un mūsu visu) labā ietekmē smēķēšana, pārmērīgs liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīga ādas krāsa, lieli tumši loki ap acīm, pietūkuši plakstiņi, miegs sapulču laikā?

"Šie ir tikai daži mani novērojumi, ko par mūsu "gudrajām galvām" stāsta viņu ārējais izskats un izturēšanās. ASV prezidenta vēlēšanu laikā abi kandidāti īpaši uzsvēra savu labo veselību un fizisko formu, kas, manuprāt, apliecina ASV sabiedrības prasības pret politiķiem. Jo kā gan savādāk – vai neveselīga cilvēka imidžs spēj uzlabot spēcīga valsts līdera tēlu, īpaši brīdī, kad sabiedrībai ir jāmobilizējas, rodot izeju no krīzes?

Manuprāt, diskusijas vērts būtu jautājums par to, kāpēc nevienu neuztrauc Latvijas amatpersonu veselība? Piemēram, vai Godmaņa kungam nedraud izdegšanas sindroms (spriežot pēc viņa izturēšanās TV kameru priekšā un publiski izskanējušās informācijas par viņa darba laika ilgumu, tas viņam jau ir), kam sekas var būt depresija un visas šīs slimības sekas, kuru vidū, neapšaubāmi, ir darbaspējas pasliktināšanās," uzskata veselības klīnikas Premium Medical valdes priekšsēdētāja Signe Dauškane – Platace.

S.Dauškane – Platace atzīst, ka šobrīd, protams, valstī notiek procesi, kuriem valstsvīriem jāpievērš pastiprināta uzmanība. Taču no otras puses, tieši pastiprinātas spriedzes apstākļos, nopietna uzmanība būtu jāpievērš veselībai.

"Uzskatu, ka patreizējiem valstsvīriem būtu pašiem pirmajiem jārāda sabiedrībai piemērs profilaktiskām veselības pārbaudēm, par kuru lietderību kādu laiku neatkarīgajā Latvijā savā starpā spriedelēja tikai paši mediķi, bet praktiskajā dzīvē tās gandrīz pilnībā tikušas iznīcinātas. Un sekas mēs redzam. Īpaši sāpīgi par profilaktisko apskašu trūkumu signalizē onkologi!" informē S. Dauškane – Platace.

Spilgts piemērs ir ASV priekšvēlēšanu laiks, kad atklāti tika runāts par augsto amatu kandidātu veselību – visvairāk diskusijas bija par ASV prezidenta kandidāta senatora Džona Makeina veselību, kuram dzīves laikā četras reizes atklāta un izoperēta melanoma – bīstamākais ādas vēža veids, kas izplatās ārkārtīgi ātri un, neatklājot to sākuma stadijā, iznākums ir letāls. Džons Makeins 72 gadu vecumā varēja kandidēt uz ASV prezidenta amatu tikai pateicoties regulārām kvalitatīvām profilaktiskām pārbaudēm (ikgadējam Check-up, kā to sauc ārpus mūsu valsts robežām), kas četras reizes dzīvē izglāba viņa dzīvību! Par to tika runāts un atklāti diskutēts, iesaistot Makeina ārstus – kādas ir viņa iespējas vadīt valsti un vai viņa veselība 72 gadu vecumā to atļauj darīt pilnvērtīgi? Arī Džordža Buša priekšvēlēšanu laikā tika apspriests jautājums par viņa kā eksjūzera (ex-user) - izbijuša alkoholiķa veselības stāvokli un noslieci uz šo lielo problēmu. Visa ASV un pasaules sabiedrība lieliski zināja, ka Buša kungam pagātnē ir bijusi šāda problēma.

"Ko mēs zinām par mūsu amatpersonām un viņu atkarībām? Baumu līmenī. Publiski izskanējuši vien daži gadījumi. Un arī tie skandalēti no viedokļa – ārprāts, iedomājieties?!! Kaut gan uz jautājumu, manuprāt, jāskatās no cēloņu – seku un medicīniska viedokļa. Dažādu organismu fizioloģiskā uzbūve un iespējas ir atšķirīgas. Pat ļoti. Būt par publisku personu un strādāt augstas spriedzes un atbildības apstākļos nevar katrs no mums," stāsta S. Dauškane – Platace.

Veselības stāvoklis nedrīkst ierobežot vadītāja pilnvērtīgu darbu. Ikkatram vēlēšanu kandidātam būtu jāpārliecina savi vēlētāji par to, ka viņš ir vislabākā un spējīgākā kandidatūra, par kuru atdot savas balsis. Vēlētājiem būtu jāzina, kam uzticēt atbildību vadīt valsti (vai pašvaldību) – un vienlaikus gūt pārliecību, ka šī pirmā persona, nevis tikai izskatās veselīgi, bet ir spējīga kvalitatīvi pildīt savus darba pienākumus turpmākos četrus gadus. Brīdī, kad kāds kandidē uz valsts vadītāja amatu, viņa veselība vairs nedrīkst būt tikai privāta lieta (protams, līdz zināmām robežām). Tai jākļūst valstiski nozīmīgai un apspriežamai. Un iniciatīvai par šīs tēmas aktualizēšanu būtu jānāk no pašiem kandidātiem uz augstajiem amatiem. Piemērotība šādam darbam no veselības stāvokļa viedokļa ir viens no būtiskiem aspektiem, kurus vēlētāji varētu vērtēt un salīdzināt, redzot visu kandidātu stiprās un vājās puses.