Valdība lems par 1,9 miljonus eiro piešķiršanu veselības aprūpes saņemšanai apdrošināto personu datubāzes izveidei

Rīga, 8.maijs, LETA. Šodien valdība lems, vai piešķirt Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu līdz 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu, liecina ministrijas valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Valdība šodien lems ne tikai par finansējuma piešķiršanu, bet arī par ministrijas sagatavotajiem Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes noteikumiem.

Pēc VM paustā, pieprasījums līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir steidzams, jo iesaistītajām ministrijām esošajos budžetos nav paredzēti resursi šīs datubāzes izveidei un uzturēšanai.

Lai ar nākamā gada 1.janvāri nodrošinātu personu tiesību saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu atspoguļojumu, nepieciešams līdz šim datumam izveidot datubāzi, kā arī nodrošināt saskarņu izveidošanu ar citām valsts informācijas sistēmām nepieciešamās informācijas par personu iegūšanai, uzsver VM.

Ministrija skaidro, ka tā ir izvērtējusi iespēju izmantot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) sniegtos infrastruktūras koplietošanas pakalpojumus.

Tomēr Nacionālais veselības dienesta (NVD) vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma jeb e-veselība pašreiz neatrodas LVRTC datu centrā. Kā secinājusi VM, lai nodrošinātu e-veselības ātrdarbību un darbības nepārtrauktību, izmantojot LVRTC disku masīvu, būtu nepieciešams izveidot ātrgaitas, drošu un rezervētu savienojumu starp NVD serveriem un LVRTC disku masīvu, kā arī veikt izmaiņas datu rezerves risinājumā.

Veicot pāreju uz LVRTC, tiktu ietekmēta esošā funkcionalitāte, jo būtu jāpārceļ arī šobrīd funkcionējošās sistēmas daļas, mainot risinājuma arhitektūru. Šāds risinājums saistīts ar papildus nepamatotām izmaksām, kā arī jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kas nav testētas un radītu papildus riskus projekta realizācijā, tādējādi pagarinot arī projekta realizācijas laiku, pārliecināta VM.

Ministrija skaidro, ka datu apmaiņas risinājumi starp veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi un tai nepieciešamajiem datu sniedzējiem šobrīd netiks nodrošināti, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS), jo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumam jāsāk darboties līdz 2019.gada 1.janvārim un līdz ar to paredzēts pilnveidot jau eksistējošās datu apmaiņas saskarnes, ievērojot nepieciešamo steidzamību.

Iepirkumā NVD paredzējis paplašināt esošo disku masīvu ar papildus diska vietu, neiegādājoties jaunas tehnoloģijas.

Vienlaikus tiklīdz Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas projektā tiks attīstīts ātrdarbīgais datu izplatīšanas risinājums, kura ieviešanas termiņš ir 2020.gada novembris, VM un datu apmaiņā iesaistītās institūcijas pielāgos savas datu apmaiņas saskarnes VISS izmantošanai.

Lai nodrošinātu, ka valsts pārvaldē, izstrādājot un attīstot informācijas sistēmas, ievēroti konceptuālās IKT mērķarhitektūras vienotie principi, VM pēc līdzekļu piešķiršanas projekta īstenošanai iesniegs IKT risinājuma attīstības projekta aprakstu Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tajā skaitā nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Saskaņā ar likumu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personām, kuras ir sociāli apdrošinātas, kuras nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, bet ir veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas. Tāpat tiesības saņemt pakalpojumus ir virknei personu grupu, piemēram, bērniem līdz 18 gadiem, pensionāriem, bezdarbniekiem, politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, personām, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā vai avārijas seku likvidācijā un citiem.

Cilvēkiem, kuri nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veselības apdrošināšanai veicēji, reizi gadā būs jāveic iemaksas Valsts kasē, liecina valdībā atbalstītā Kārtība, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas.