Valdība atbalsta jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu
Valdība šodien atbalstīja jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ievest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu.
Plānots, ka no IIN iezīmētā nodokļa daļa veselības apdrošināšanai būs līdz 3,65% apmērā. Veselības ministrija (VM) sola, ka nodokļu slogs iedzīvotājiem nepieaugs un obligātajai veselības apdrošināšanai iekasētie līdzekļi tiks izmantoti tikai apdrošināšanas pakalpojumiem.
Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju.
Tāpat paredzēts, ka valsts apdrošinās 19 iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2., un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl ap desmit cilvēku grupas. No šī saraksta valdība nolēma izslēgt patentmaksu maksātājus.
Savukārt pārējie iedzīvotāji - gan obligāti, gan brīvprātīgi apdrošinātie - iegūs tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, ja būs veiktas apdrošināšanas iemaksas. Tām būs jābūt paziņotām un veiktām noteiktu laika periodu - obligāti apdrošināmām personām ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus, bet brīvprātīgi apdrošināmām personām - ne mazāk kā 12 kalendāros mēnešus.
Kā skaidro VM, obligāti apdrošināmas personas būs Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri maksā IIN, bet brīvprātīgi apdrošināmās personas - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri nemaksā IIN, kā arī nav atbrīvoti no iemaksu veikšanas, bet vēlas iekļauties sistēmā.
VM arī atgādina, ka ir paredzētas divu veidu valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas - regulāras reizi mēnesī 28 eiro (19,84 latu) apmērā vai vienreizējais brīvprātīgo maksājums, kas atbilst trīskāršam minimālās darba algas apmēram.
Vienlaikus ministrija skaidro, ka atšķirībā no sociālās apdrošināšanas iemaksām valsts veselības apdrošināšanas iemaksas neveidos uzkrājumu konkrētam maksātājam.
Sistēma būs orientēta uz solidaritāti starp apdrošināšanas iemaksu veicējiem un apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem - darbosies princips "veselais maksā par slimo".
Plānots, ka likums stāsies spēkā pakāpeniski ar 2014.gada 1.jūliju. Tā pārejas noteikumi paredz, ka 12 mēnešus no likuma spēkā stāšanās visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus sāksies veselības obligātās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana.
Savukārt no 2015.gada 1.jūlija valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai IIN maksātāji vai brīvprātīgie iemaksu veicēji, kā arī valsts apdrošinātās personas.
Vienlaikus gan tiks noteikti atvieglojumi vajadzīgajiem iemaksu periodiem - tie darbosies līdz 2016.gada 30.jūnijam. Piemēram, obligāti apdrošināmas personas iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar 2015.gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja 2014.gadā būs veiktas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas par vismaz pieciem mēnešiem, nevis 11 mēnešiem, bet brīvprātīgi apdrošināmas - par vismaz sešiem mēnešiem, nevis 12.
Valdība likumu izmaiņas atbalstīja ar noteikumu, ka Veselības ministrijas noteiktais mērķis - veselības aprūpei valsts budžetā paredzēt 4,5% no iekšzemes kopprodukta - tiek fiksēts nevis likumprojektā, bet gan likumprojekta anotācijā, un Saeima lemj, vai šim apjomam ir jābūt ierakstītam likumā, vai nē.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) gan kategoriski iebilda pret šādu rīcību, norādot, ka Latvija jau tagad stipri atpaliek no pārējām Eiropas Savienības valstīm, un, ja Latvija nevirzīsies uz mērķi - 4,5% no IKP veselības aprūpei, tad nebūs vairs iespēju nosegt izmaksas, kādas ir nozarē. Viņai nešķiet samērīgi, ka tiek prasīts, lai veselības aprūpē tiktu nodrošināti visi pakalpojumi, bet naudu valsts par to maksāt nevēlas.
Pret konkrēta procentuālā apmēra noteikšanu likumā iebilda vairāki ministri - gan finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš skaidroja, ka konkrēta apmēra noteikšana ir riskanta, gan labklājības ministre Ilze Viņķele (V), kura norādīja, ka tādā gadījumā katra nozare var prasīt likumos ierakstīt kādu konkrētu finansējuma daļu. Finanšu ministrija uzskata, ka, iezīmējot konkrētu apmēru no IKP, tiek ietekmēta fiskālā telpa pārējām nozarēm.
Līdz ar jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu valdība šodien apstiprināja arī nepieciešamos grozījumus Ārstniecības likumā un IIN likumā.
Foto: LETA
