Vai papildu vitamīni un minerālvielas nepieciešamas arī tiem, kuriem ar pašsajūtu viss kārtībā?
Vitamīni un minerālvielas atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tie rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Vajadzīgās uzturvielas organisms saņem ar pārtiku, taču bieži to daudzums ir nepietiekams. Farmaceiti norāda, ka cilvēks nereti kļūdās, domājot, ka organisms saņem visu nepieciešamo, ja ēdienkarte ir sabalansēta, fizisko aktivitāšu daudzums pietiekams un kopējā pašsajūta ir laba, taču patiesībā ķermenis cieš no vitamīnu un uzturvielu trūkuma.
"Vitamīnu un minerālvielu trūkuma izraisītās sekas parasti jūtamas tikai pēc ilgāka laika. Cilvēka organisms ir gudrs, tas spēj ilgstoši funkcionēt, izmantojot rezerves. Problēmas visbiežāk sākas tad, kad sasniegts kritiskais punkts un vitamīnu, minerālvielu trūkuma dēļ rodas nopietnākas veselības problēmas, piemēram, sāk izkrist mati, novājinās imunitāte, parādās mazasinība un citi simptomi. Ikvienam ik pa laikam ieteicams pārskatīt savu ēdienkarti, papētīt un parēķināt uzņemto uzturvielu daudzumu un attiecīgi pamainīt ēšanas paradums un, ja nepieciešams, papildināt uzturu ar uztura bagātinātājiem," stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Ir vairāki vitamīni un minerālvielas, kas visbiežāk trūkst arī tiem, kuru uzturs ir sabalansēts un pašsajūta laba:
D vitamīns
Autors: time_3637243_640
Ņemot vērā mūsu klimata joslas īpatnības un saules trūkumu, sākoties rudens sezonai, D vitamīna trūkums novērots teju katram, nešķirojot ne vecumu, ne dzimumu. D vitamīns jeb "saules vitamīns" atbild par imunitāti, kaulu un zobu stiprību, jo tas palīdz organismā uzsūkties kalcijam un fosforam. "D vitamīna pietiekama uzņemšana ir viena no sarežģītākajām īpaši gada tumšajā sezonā. Saules gaismas neesamību visefektīvāk var kompensēt, regulāri uzturā lietojot dažādas zivis, taču mūsu kultūrā tik aktīvi patērēt jūras produktus var vien retais. Savukārt ar citiem pārtikas produktiem, ēdot tos samērīgos apjomos, nav iespējams uzņemt vajadzīgo vitamīna daudzumu," skaidro farmaceite.
D vitamīna dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 400 mikrogrami (IU). Lai to uzņemtu ar pārtiku, cilvēkam katru dienu jāapēd vismaz 100 grami svaiga laša vai 200 grami tunča eļļā. Savukārt, uzņemot to ar citiem pārtikas produktiem, būtu, piemēram, ik dienas jāapēd 20 olas dzeltenumi (šāds apēsto olu daudzums ir krietni virs veselībai ieteicamās dienas normas).
Magnijs
Autors: linseed_3663021_640
Arī magnijs ir minerālviela, ko uzņemt ar uzturu parasti ir izaicinājums. Magnija galvenais uzdevums ir nervu sistēmas stiprināšana. Tas ir īpaši svarīgs cilvēkiem ar palielinātu fizisko slodzi, piemēram, fiziskā darba veicējiem un tiem, kuri regulāri sporto – magnija daudzums organismā strauji samazinās, aktīvi izdaloties sviedriem.
Ieteicamā dienas deva ir 350 miligrami. Lai šādu daudzumu uzņemtu ar pārtikas produktiem, katru dienu jāapēd 100 grami linsēklu, 250 grami pākšaugu, 350 grami pilngraudu maizes, 150 grami Indijas riekstu.
Dzelzs
Autors: groats_1459940_640__1_
Galvenais mikroelements asinsradē, šūnu vielmaiņas un oksidācijas procesos. Arī dzelzs trūkums ir ļoti izplatīts, jo īpaši dažādu diētu cienītāju vidū. Lai ar pārtiku uzņemtu nepieciešamo dzelzs devu – 20 miligramus dienā – jāapēd 200 grami griķu, 400 grami liellopu gaļas vai, piemēram, 1 kilograms spinātu.
C vitamīns
Autors: rose_hip_3682407_640
Par C vitamīnu ikvienam īpaši jāpiedomā, sākoties rudens sezonai, kad vīrusi ir sastopami ik uz soļa. C vitamīns stiprinās imunitāti un palīdzēs izvairīties no saaukstēšanās, dažādiem iekaisumiem un citām saslimšanām. Ieteicamā C vitamīna dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 500 miligrami. Lai to uzņemtu ar ikdienas pārtiku, jāapēd 50 grami sarkano mežrozīšu augļu, 200 grami sarkanās paprikas, 250 grami smiltsērkšķu vai 400 grami Briseles kāpostu.
Kalcijs
Autors: white_cabbage_2674980_640
Galvenie kalcija pamati likti bērnībā, taču arī pieaugušā vecumā nedrīkst aizmirst par tā pietiekamu uzņemšanu. Kalcijs ir pats svarīgākais kaulaudu un zobu stiprināšanas materiāls, tas atbild par muskuļu savilkšanās spēju, regulē šūnu membrānu caurlaidību. Pieauguša cilvēka ieteicamā dienas deva ir 1200 miligrami. Lai šo nepieciešamo devu uzņemtu ar uzturu, dienā jāapēd 600 grami kāpostu, 300 grami Krievijas siera vai jāizdzer viens litrs 3.5% govs piena. Rēķinot kalcija daudzumu ēdienkartē, svarīgi zināt ne tikai kalcija daudzumu 100 gramos produkta, bet arī noskaidrot, cik no tiem uzsūksies organismā.
