Vai no tabakas akcīzes papildu miljona beidzot novirzīs finansējumu olnīcu vēža ārstēšanai?
Saeimā šā rudens pirmajā Onkoloģijas atbalsta grupas sēdē deputāti kopā ar pacientu organizācijām noskaidroja, ka pirmajā pusgadā saistībā ar akcīzes nodokļa celšanu tabakai, lai nodrošinātu papildu līdzekļus vēža ārstēšanai, plāns pārpildīts par 1,1 miljonu, taču olnīcu vēža gadījumā vēl ar vien solītais nav izpildīts - netiek finansēta 1.līnijas terapija, izlaižot pašu sākumu, kad var apturēt slimību.
Pērn valdība vienojās celt akcīzes nodokli tabakai, daļu nodokļu ieņēmumu atvēlot vēža pacientu ārstēšanai. Valdība vienojās par strauju akcīzes celšanu karsējamai tabakai, kā arī par mērenāku, tomēr likmes pieauguma turpināšanu arī citiem tabakas produktiem. Plāns paredzēja – no papildu gūtajiem nodokļa ieņēmumiem daļu līdzekļu atvēlēt onkoloģijas pacientiem, kuru ārstēšanai nauda trūkusi vienmēr, atgādināja Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa.
Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta direktore Kristīne Bāra informēja, ka šā gada 1.ceturksnī saistībā ar šo tabakas akcīzes nodokļa pozīciju bijusi neizpilde 93,6% apmērā jeb par 3,3 miljoniem eiro mazāk nekā plānots, savukārt 2.ceturksnī jau bijusi pārpilde 107,7% apmērā jeb par 4,4 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Kopumā pusgadā ir pārpilde 101,0% apmērā jeb par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā plānots.
Uzklausot sīkāku analīzi ar gada prognozi, ko sniedza VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe, pieļaujot, ka gadā kopumā pieaugums varētu mazāks, sēdes dalībnieki pauda šaubas, vai iepriekš pieņemtajiem valdības lēmumiem maz bijis kāds efekts.
Kristīne Bāra akcentēja, ka likuma par valsts budžetu 2021.gadam 32.pantā minēts nosacījums, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai tad, ja faktiskie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus. Tātad atskaites periods ir ceturksnis.
"Likumā mēs esam ierakstījuši precīzi, ka, ja ceturkšņa rādītāji liecina par to, ka ir pārpilde, tad to naudu var pārdalīt," pauda deputāts Imants Parādnieks, uzsverot, ka tikai no Onkoloģijas atbalsta deputātu grupas ir atkarīga prasība to izdarīt.
"Vēlos atgādināt, ka, pateicoties papildu piešķirtajai naudai, jau šobrīd trīs pozīcijas tiek nodrošinātas. Viena, kas palika nerisināta, ir liela sāpe, jo sanāk tā, ka olnīcu vēža pacientēm tas, kas attiecas uz tiem medikamentiem, kas ļautu pilnvērtīgi dzīvot, netiek nodrošināts. Faktiski sanāk, ka katra vilcināšanās maksā mūsu latviešu sievietes dzīvību. Aicinu prasīt no Veselības ministrijas nekavējoties šo naudu apropriācijas kārtībā novirzīt tieši šim mērķim - olnīcu vēža ārstēšanai," pauda Parādnieks.
"Mēs esam tiesīgi lūgt Finanšu ministrijai novirzīt šo naudu Veselības ministrijai onkoloģijas nozares vajadzībām. Mēs onkogrupas vārdā varam sūtīt vēstuli Finanšu ministrijai ar lūgumu pārdalīt," rezumēja Evita Zālīte-Grosa, piebilstot, ka jau sākotnēji bija doma, ka arī olnīcu vēža zālēm pienāktos šī nauda, bet iepriekš dažādu iemeslu dēļ tā nesasniedza mērķi.
"Mēs varam vienoties, ka mēs sagatavojam vēstuli Finanšu un Veselības ministrijai, lūdzot šo naudu novirzīt olnīcu vēža ārstēšanai un medikamentiem," pauda E.Zālīte-Grosa.
Pirms tam, lai pievērstu valdības uzmanību akūtajai problēmai, ārsti un pacienti bija nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai par olnīcu vēža pacienšu ārstēšanu. Vēstuli kopā ir parakstījušas 12 organizācijas, kuras pārstāv onkoloģiskos pacientus Latvijā – Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkoginekologu asociācija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse”, Melanomas pacientu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai”, fonds “Movember Latvija”, Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība, biedrība “EuropaColon Latvija”, “Rozā vilciena labdarības fonds”, alianse vīriešu veselībai “Dažādas paaudzes par dzīvi”, Latvijas sieviešu-volontieru biedrība “Vita”.
Vēstulē uzsvērts, ka attiecībā uz olnīcu vēža pacientēm BRCA gēna mutācijas gadījumā ļoti efektīvi darbojas PARP inhibitorus saturoši medikamenti, kas ļauj pilnībā apturēt slimības attīstību pat uz vairākiem gadiem. Tie ir pieejami sievietēm gan Lietuvā, gan Igaunijā, taču Latvijā pacientēm nav pieejama šī augsti efektīvā terapija. Lai cīnītos par Latvijas pacienšu tiesībām saņemt pienācīgu ārstēšanu, ārsti un pacienti ir nosūtījuši atklāto vēstuli LR Veselības ministram Danielam Pavļutam un citām atbildīgajām institūcijām.
RAKUS onkoloģe un ķīmijterapeite Signe Plāte jau iepriekš secinājusi, ka patlaban Latvijā ir izveidojusies absurda situācija. Olnīcu vēža pacientēm, kurām audzējs konstatēts pirmo reizi, nav iespējams saņemt medikamentus, kas var apturēt slimības atgriešanos, jo tie tiek kompensēti tikai tad, kad piedzīvots recidīvs, un ārstēšana ir daudz sarežģītāka.
Viņa konstatējusi, ka Latvijā tas tiek risināts ačgārni un zināmā mērā pat izšķērdīgi. "Onkoloģijas jomā nekad nepienāks brīdis, kad varēsim pilnībā apmierināt visu pacientu vajadzības. Lai kurā pirkstā kostu, visi sāp. Taču šis ir tas gadījums, kad situāciju varētu ievērojami uzlabot, vien mainot ārstēšanas taktiku un sākot apmaksāt medikamentus tad, kad tie var dot vislielāko efektivitāti – 1.līnijā," uzskata dr.Signe Plāte.
Olnīcu audzēji labi padodas ārstēšanai, taču tiem ir tendence ļoti ātri un bieži atkārtoties. Tāpēc Eiropā visām olnīcu vēža pacientēm, kurām konstatētas mutācijas BRCA gēnos, pēc ķīmijterapijas pabeigšanas tiek turpināta ārstēšana ar PARP inhibitorus saturošiem medikamentiem jau 1.līnijā. Šī terapija dod lielu iespēju, ka slimība neatgriezīsies, un pacientes varēs turpināt pilnvērtīgi dzīvot, informēja ārste.
"Latvijā, atšķirībā no pārējās Eiropas, PARP inhibitori tiek kompensēti tikai 2.līnijā, proti, pēc tam, kad iepriekšējā terapija nav sniegusi cerēto rezultātu un audzējs ir atgriezies," aprakstīja dr.Signe Plāte.
Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti apmēram 300 jauni olnīcu vēža gadījumi. Bēdīgākais ir tas, ka no tiem vairāk nekā 50% tiek konstatēti jau 3. un 4. slimības stadijā, kad audzējs ir izplatījies uz citām ķermeņa vietām. Tas palielina mirstības risku. Ir dati, ka pirmajā slimības gadā nomirst 30% sieviešu. Salīdzinot piecu gadu dzīvildzes datus pēc saslimšanas, Eiropā izdzīvo 60%, bet Latvijā tikai apmēram 40% pacienšu. Lielākoties tās ir gados jaunas sievietes darbspējīgā vecumā no 30 līdz 60 gadiem.
Plašāka informācija par olnīcu vēža terapiju –
https://onkomed.lv/aktualitates/covid-19-kaut-kad-beigsies-bet-olnicu-vezis-ne/
http://www.onkologi.lv/aktualitate/atklata-vestule-par-olnicu-veza-arstesanu-latvija/
