Vācu zinātnieks pierāda, ka bioloģiskā degviela ir kaitīgāka videi nekā parastā
Britu, amerikāņu un vācu pētnieku komanda profesora Paula Krucena vadībā nonākusi pie neiepriecinoša secinājuma: bioloģiskās degvielas ražošana un izmantošana noved pie daudz lielāka lecekts gāžu daudzuma izmešanas atmosfērā nekā naftas, gāzes vai ogļu sadedzināšana. Zinātnieki aicina atteikties no alternatīvās degvielas.
1995. gada Nobela prēmijas laureāts ķīmijā Pauls Krucens ir atzīts eksperts siltumnīcas jeb lecekts efekta jomā (prēmiju viņš saņēma tieši par darbiem, kuros aprakstīta šādu gāzu ietekme uz Zemes klimatu). Krucena vadītā Edinburgas Universitātes zinātnieku grupa konstatējusi, ka atsevišķu kultūru audzēšanas rezultātā, kas tiek izmantotas bioloģiskās degvielas ražošanai, tādu kā rapši vai kukurūza, atmosfērā nokļūst par 50-70% vairāk slāpekļa oksīda nekā sadedzinot no šīm kultūrām saražotās bioloģiskās degvielas apjomam ekvivalentu benzīna daudzumu.
Tas anulē visas no augu izejvielām iegūtās degvielas priekšrocības, jo slāpekļa zemākās vērtības oksīds ir ne tikai viena no galvenajām gāzēm, kas izraisa lecekts efektu, bet arī viens no galvenajiem planētu apjozošā ozona slāņa noārdīšanās iemesliem. Šis slānis aizsargā Zemes virsmu no postošās kosmiskās radiācijas.
