Anita Baumane ir ieguvusi aerobikas trenera kvalifikācijas diplomu Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmijā un profesionālo bakalaura grādu veselības un uztura speciālista kvalifikāciju Rīgas Stradiņa universitātē. Un šobrīd Anita stādā rehabilitācijas centrā "Krimulda" kā uztura speciāliste, atzīstot, ka sasniegt rezultātu var, tikai strādājot komandā kā speciālistam, tā pacientam.

Kas ir uztura speciālists, ar ko viņš nodarbojas ikdienā?

Uztura speciālists ir ārstniecības persona, kurš piedalās pacientu veselības veicināšanā un izglītošanā par uztura pamatprincipiem. Uztura speciālists konsultācijas laikā ne tikai nomēra un nosver, bet arī veic veselības stāvokļa novērtējumu, kas, manuprāt, ir ļoti būtiska informācija par pacientu, kā arī tiek rekomendētas speciālas diētas saslimšanu gadījumā.

Kad sapratāt, ka būsiet uztura speciāliste? Kas pamudināja?

Pirmā izglītība man ir saistīta ar sportu, respektīvi sporta speciālists, uzreiz teikšu tā: aktīvs dzīvesveids + uzturs = veselīgs dzīvesveids, jo man likās ļoti savienojamas lietas, kas arī personīgi  ļoti interesēja, jo pašai bija problēmas ar lieko svaru, atceroties cīņu ar to, ko nācās piedzīvot badojoties, izmantojot diētas un nez ko vēl, es sapratu, ka tur ir jāskatās daudz dziļāk. Jābūt zināšanām par cilvēka fizioloģiju, bioķīmiju, kā tas viss notiek.

Jūsuprāt, ir izcilā diēta?

Izcilās diētas nav. Jāsaka, ka uz šo es skatos ļoti skeptiski. Šobrīd viens no aktuālajiem ir Facebook izaicinājumi, kā jau iepriekš minēju, ka nepietiek vien iedod kaut kādu diētu, bet ir ļoti svarīgi veikt veselības stāvokļa novērtējumu, kuru nu ne kādi nevar veikt caur sociālajiem medijiem. Otrs, tomēr ir nepieciešama atbilstošā izglītība, jo tas jau nenozīmē, ja es kaut ko zinu par muskuļiem, tad es varu būt fizioterapeits, iespējams tas ir pārspīlēti, ka salīdzinu fizioterapeitus ar uztura speciālistiem, bet tomēr ir jāzina sava vieta. Trešais, nav man pieņemami, ja caur "slavenajiem" izaicinājumiem, nepajautājot cilvēkam – kāds augums, un nerunājot pat par  ķermeņa svaru, izaicinājuma programmā liek veikt tādus fiziskus vingrinājumus, kas fiziski tai personai nav iespējami, piemēram, cilvēks ar lieko svaru vai aptaukošanos nespēs veikt populāro "planku". Es kopumā neatbalstu interneta konsultācijas, kur, tikai sarakstot vārdu, uzvārdu un ierakstot svaru, var it kā saņemt "ideālo recepti".. Katram ir brīva izvēle, kā saņemt uztura konsultācijas un vingrojumu plānu, bet ir viens liels mīnuss – sociālo mediju izaicinājumi neuzņemas atbildību par tavu veselību! Nav arī diētas, kas der visiem, tas arī attiecas uz kefīra diētu, greipfrūtu diētu un citām, protams, ir labi veikt atslodzes dienas, bet noteikti ne vairākas nedēļas un mēnešus. "Jo Jo" efekts būs vienmēr, to saku arī pēc savas un pacientu pieredzes.

Ar kādiem gadījumiem saskaraties savā darbā?

Jāsaka, ka ar katru reizi cilvēki paliek izglītotāki, bet ir  cilvēki, kas joprojām ir sašutuši par to, ko uzzina. Lielākoties cilvēki saprot, bet viņiem vajag "pātadziņu" un speciālistu, kas pasaka, kā darīt nevajag un nevar, citādāk nākamā vizīte būs pie endokrinologa, speciālista, kurš ārstē otrās stadijas cukura diabētu.

Nāk cilvēki, kas nesaprot, kāpēc svars netiek zaudēts, šādos gadījumos skatāmies ne tikai uzturu, bet arī saslimšanām, blakus faktoriem, kas ietekmē ķermeņa svaru.

Jūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad neesat bijusi spējīga palīdzēta kādam?

Jebkuram cilvēkam, kas nāk pie jebkāda speciālista, ir jāsaprot, ka ne man, ne kādam citam kolēģim nav burvju nūjiņa, kas ātri palīdzēs un visu izdarīs. Tā ir sadarbība starp pacientu un speciālistu un pacienta mērķtiecība.

Ir pacienti, starp kuriem nav notikusi atgriezeniskā saite, bet teikt, ka neesmu kādam palīdzējusi nevarētu.

Kas ir patīkamākais Jūsu darbā?

Noteikti brīdis, kad saņemu vēstuli ar pateicības vārdiem. Jebkuram speciālistam vārds "paldies" ir motivācija augt un strādāt vairāk.

Recepte nākamajā dienā pēc svētkiem!

Vairāk šķidruma – ūdens bez "garšiņām", tā vietā liekam citronu, piparmētru lapas. Tostarp kustība – staigāt, braukt ar velo, nūjot – tas gan ieteicams jebkurā dienā, ne tikai pēc svētkiem. Uz šķīvja liekam dārzeņus, olbaltumvielas – zivi, biezpienu, gaļu, kā arī baudām augļus.

Kas ir tas, ko mēģiniet ikdienā ievērot?

Īstenībā strādāt mazpilsētā par uztura speciālistu nav viegli, jo lielveikalā visiem ir acis manā grozā, ko es tur ieliku (smejas) un savukārt savējos slēpj, lai es neieraugu, kas ir viņiem (smejas). Ārpus darba es neesmu speciālists, bet noteikti cenšos ievērot sev atbilstošus uztura paradumus. No rīta kafiju ar pienu, tas man ir obligāti, tāds kā rīta rituāls (smejas). Brokastīs man personīgi patīk ēst augļus un auzu pārslu putru, omleti ar dārzeņiem, bet es zinu daudzus, kas brokastis neēd un es arī nespiestu. Tāpat ap pulksten 11.00 vai 12.00 dienā ēst gribēsies, tad arī tam cilvēkam būs brokastis. Un pats galvenais, ūdens – esmu sevi pieradinājusi dzert ūdeni, tāpēc pudele ar ūdeni ir gan mašīnā, gan pie darba galda un noteikti ir jābūt līdzi sagrieztiem kastītē augļiem un dārzeņiem, lai ir ko uzkost, jo ēst gribēsies. Pusdienās man vienmēr būs vairāk dārzeņu nekā cita ēdiena, tad klāt rīsi, griķi, iespējams, arī zivs, atkarīgs no situācijas, un kaut ko piedzeru, piemēram, kefīru. Vakariņas es gatavoju, atskatoties uz aizvadīto dienu – ja tā bija aktīva, ar fiziskām aktivitātēm, tad ēdu nedaudz vairāk, ja aktivitātes nav bijušas, tad sekoju, lai nav nekas trekns un smags. Vakariņas var būt divas trīs stundas pirms gulētiešanas, bet arī jāskatās, ko mēs ēdam. Ja tā būs, piemēram, ievārījuma maize un glāze piena, tad īsti pareizi nebūs, pat tad, ja ir ievērotas stundas pirms miega.

Kā strādājat ar pacientiem?

Jāsaka, ka neesmu labā feja, kas uzbur ideālu augumu, un uz svariem noteikti ciparus (kg) nerādīs mazāk, ja pats cilvēks nebūs motivēts kaut ko mainīt savos uztura paradumos. Atkarībā no cilvēka, nedaudz izvērtējot, es vai nu esmu stingra vai runāju vairāk kā ar bērnu, pat tad, ja cilvēkam ir jau 45 gadi. Nedaudz ir jābūt arī psihologam, jājūt, ko domā otrs, kā jūtas. Bet jebkurā gadījumā vienmēr piedāvāju turpmāko sadarbību – var man rakstīt un zvanīt, ja ir kādi jautājumi. Man vienmēr patīk tie, kas ir motivēti un gatavi darbam, tāpēc labprāt atbildu, jo tas liecina par pacientu sadarbību, un rezultāts vienmēr būs.

Kas ir labākais strādājot rehabilitācijas centrā?

Tā ir dažādība, šeit ir bērni, pusaudži, pieaugušie un seniori.  Man ļoti patīk tas, ka šeit domā par veselīgu uzturu un, saliekot galvas kopā, var atrast labāko risinājumu konkrētam gadījumam, un to visu iegūt vienā vietā. Es varu mācīties un augt, tas ir ļoti svarīgi medicīnas jomā!