Uztura ietekme uz garastāvokli: Ko ēst un no kādiem produktiem izvairīties?
Garastāvoklis ietekmē cilvēka darba spējas, mijiedarbību ar apkārtējiem un arī ēšanas paradumus. Tavs garastāvoklis var veicināt pārēšanos vai nomākt apetīti pilnībā. Bet var notikt gluži pretējais – ēdiens var ievērojami uzlabot pašsajūtu.
Dietoloģe un "Herbalife" eksperte Laura Romeraite Kuklieriene skaidro, kā ēdiens ietekmē mūsu noskaņojumu un kur meklēt tās uzturvielas, kas palīdzēs uzlabot garastāvokli un pašsajūtu.
Ēdiens, ko apēdam, ietekmē vielmaiņu, hormonus un neirotransmiterus. Tie, savukārt, ietekmē mūsu emocijas, koncentrēšanās spējas un enerģijas līmeni. Olbaltumvielas, ogļhidrāti un vitamīni, kas atrodami ēdienā, nodrošina, lai vielmaiņa, hormoni un neirotransmiteri būtu līdzsvarā.
Tava šķīvja saturs labākam garastāvoklim
Ēdiens, kas satur dažādus vitamīnus, minerālvielas un taukskābes, ir ne tikai veselīgs, bet var palīdzēt mums būt priecīgākiem. Produkti, kas satur daudz B un D vitamīnu, omega-3 taukskābes, kalciju, hromu un folijskābi, palīdzēs būt labā garastāvoklī. Lai uzņemtu atbilstošu devu B vitamīna, ēdienkartē iekļauj olas, riekstus un pākšaugus. Zivis, linsēklas un dažādas eļļas būs omega-3 taukskābju avoti, kamēr noderīgais hroms, kas palīdz uzturēt stabilu garastāvokli, ir atrodams sīpolos, tomātos un romiešu salātos. Hromam ir būtiska loma serotīna un norepinefrīna līmeņa paaugstināšanā smadzenēs, kas savukārt palīdz regulēt emocijas un garastāvokli.
Olbaltumvielas palīdz stabilizēt glikozes līmeni asinīs, tās arī aizsargā no straujām garastāvokļa maiņām, vieglas aizkaitināmības un kāres pēc ēdiena, kas var rasties, krītoties cukura līmenim asinīs. Olbaltumvielas ir būtisks elements katrā cilvēka ķermeņa šūnā. Ķermenis tās izmanto, lai veidotu un atjaunotu audus, izstrādātu enzīmus un hormonus. Turklāt olbaltumvielām bagāta ēdiena uzņemšana ikdienā nodrošinās labu vispārējo veselību.
Dzer ūdeni, lai spētu koncentrēties un būtu labā garastāvoklī
Nav noslēpums, ka ūdens ir vitāli svarīgs, lai cilvēka ķermenis spētu normāli darboties. Vēl jo vairāk – cilvēka smadzenes sastāv aptuveni no 85% ūdens. Kad cilvēks ūdeni nav uzņēmis pietiekamā daudzumā, tā trūkums var izpausties kā galvassāpes, koncentrēšanās spēju zudums, kā arī var pasliktināties īstermiņa atmiņa. Tas notiek tādēļ, ka dehidrācija smadzenēs izraisa enerģijas ražošanas apmēra samazināšanos. Pat neliela dehidrācija var ietekmēt garastāvokli, enerģijas līmeni un spēju domāt skaidri. Nākamreiz, kad jūties noguris, izdzer glāzi ūdens, pirms sniedzies pēc pretsāpju tabletes.
Ēdiens, kas nomāc garastāvokli
Ēdiens garastāvokli var uzlabot, un ēdiens to var nomākt. Būtiski, lai ikdienā mēs uzņemtu sabalansētu pārtiku, jo pārmērīgi uzņemot vienu vai citu vielu, var tikt ietekmēts gan garastāvoklis, gan vispārējā pašsajūta. Šeit ir trīs vielas, kas var veicināt slikta garastāvokļa rašanos – cukurs var radīt cukura līmeņa svārstības asinīs, kas savukārt var veicināt garastāvokļa izmaiņas. Glutēns, ko iespējams atrast graudaugos, piemēram, kviešos, rudzos un miežos, var negatīvi ietekmēt garastāvokli un smadzeņu veselību. Saraksts ar iespējamajiem garastāvokli ietekmējošajiem pārstrādātajiem ēdieniem ir garš. Bez cukura un glutēna, tie var būt produkti, kas satur transtaukus, mākslīgās krāsvielas, mākslīgos saldinātājus un sintētiskās piedevas, kas var tikt saistītas ar aizkaitināmību un sliktu garastāvokli.
Sabalansēta diēta, kas nodrošina ķermeni ar visām nepieciešamajām uzturvielām, palīdzēs ikvienam justies labi, būt enerģijas pilnam un pavadīt katru dienu cik produktīvi vien iespējams. Izvēlies ēdienu gudri – lai apmierināts būtu gan ķermenis, gan prāts.