Uzlabos darba aizsardzības jomas tiesisko regulējumu
Lai sekmētu darba aizsardzības prasību ieviešanu praksē, kā arī veicinātu strādājošo drošības un veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi vairākas būtiskas izmaiņas Darba aizsardzības likumā, kas vērstas uz darba aizsardzības jomas tiesiskā regulējuma uzlabošanu.
Minētās izmaiņas iekļautas LM izstrādātajā likumprojektā Grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas šodien, 17.jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām, kā arī jāapstiprina valdībā un Saeimā.
Būtiskākie likumprojekta grozījumi paredz jauna darba aizsardzības normatīvos aktus paskaidrojoša dokumenta - prakses standarta ieviešanu. Prakses standartus plānots izstrādāt kādai konkrētai nozarei vai darbības veidam. Tajā paredzēts apkopot visas attiecīgajai nozarei vai darbības veidam saistošās darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī skaidrot to piemērošanu tieši konkrētajā nozarē vai darbības veidā. Prakses standartu ievērošana būs brīvprātīga. Ja darba devējs būs ņēmis vērā standarta prasības savā jomā, tas faktiski nodrošinās arī darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Plānots, ka prakses standartus apstiprinās Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.
Tāpat paredzēts, ka darba devējam, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, būs jānorīko vai jāpieņem darbā viens vai vairāki darba aizsardzības speciālisti. Darba devējam nebūs vairs obligāti jāpieņem darbā vairāki darba aizsardzības speciālisti, ja uzņēmumā nodarbināto skaits pārsniegs 50 nodarbinātos, kā to paredz pašreiz spēkā esošā likuma normas. Paredzētās izmaiņas likumā ļaus samazināt izmaksas vidēji lieliem uzņēmumiem, kuros nodarbinātie nav pakļauti bīstamiem riska faktoriem (piemēram, biroja darbos) un arī viens darba aizsardzības speciālists var veikt visus nepieciešamos uzdevumus.
Joprojām pastāvēs iespēja darba devējam pašam pildīt darba aizsardzības speciālista pienākumus uzņēmumos, kuros nodarbināti ne vairāk kā desmit nodarbinātie. Savukārt, ja uzņēmums darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā izvēlēsies piesaistīt kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, darba devējam savā uzņēmumā būs jānorīko atbildīgais par darba aizsardzību. Šim cilvēkam netiks noteiktas īpašas prasības attiecībā uz apmācību vai kvalifikāciju, bet darba devējam būs jāizvēlas speciālists, kurš pildīs koordinatora pienākumus, sadarbojoties ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu.
Lai samazinātu administratīvo slogu, plānots, ka tiem darba devējiem, kuri nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, nebūs turpmāk jānosūta Valsts darba inspekcijai (VDI) informācija par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem. Tāpat VDI nebūs jāpaziņo gadījumos, ja uzņēmums uzsāk cita veida darbību.
Īstenojot jau Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.-2013. gadam paredzētos uzdevumus, kā arī sniegtu zinātniski pētniecisko atbalstu darba aizsardzības politikas izstrādātājiem – LM un VDI – likumprojektā paredzēts uzdot vairākus pienākumus darba aizsardzības jomā veikt Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts" (inspektoru apmācība, situācijas analīze un konsultēšana, sabiedrības informēšana u.c.).
Tāpat, veicinot preventīvās kultūras uzlabošanu uzņēmumos, plānots uzlabot uzticības personu darbu, nosakot, ka darba devējam uzticības personām ir jāpiešķir ne mazāk kā 2 stundas nedēļā pienākumu veikšanai darba aizsardzības jomā.
Grozījumus Darba aizsardzības likumā izstrādāja darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no LM, VDI, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras "Darba drošības un vides veselības institūts".
Atgādinām, ka pašreizējais Darba aizsardzības likums ir spēkā no 2002.gada 1.janvāra. Tas nosaka būtiskākos darba aizsardzības principus, darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējo sadarbību darba aizsardzības jomā.
