TRENIŅŠ
sistemātiski vingrinājumi, kuru mērķis ir palielināt vai saglabāt garīgās un fiziskās darbaspējas, uzlabot un attīstīt dažādu orgānu sistēmu funkcijas, palielināt izturību pret dažādiem ārējās vides faktoriem, kā arī organisma iekšējās vides spējas pielāgoties ārējo faktoru pārmaiņām. Treniņam ir liela praktiska nozīme cilvēka dzīvē. Treniņš palīdz bērnam iegūt pirmās kustību iemaņas; to plaši izmanto jebkurā specialitātē - gan darba paņēmienu apmācībā, gan darba procesa pilnveidošanā. Treniņš ir norūdīšanās, fizkultūras nodarbību, ārstniecības fizkultūras, sporta, aklimatizācijas, adaptācijas pamatā. Galvenais treniņā ir kāda noteikta garīgā vai fiziskā darba veida, ārējās vai iekšējās vides faktora, fizisku vingrinājumu vairākkārtēja iedarbība uz organismu.
Treniņa ietekme uz organismu ir daudzpusīga. Pārmaiņas, ko rada regulārs treniņš, ir atkarīgas no kustību veida, intensitātes un ilguma. Dažas pārmaiņas rodas tūlīt (paātrinās sirdsdarbība, padziļinās elpošana, pastiprinās vielmaiņa), citas pakāpeniski (palielinās kaulu izturība, kā arī muskuļu spēks, notiek skābekļa labāka izmantošana utt.). Sistemātiski fiziski vingrinājumi samazina arī liekos tauku krājumus, kas ierobežo muskuļu vai pat atsevišķu ķermeņa daļu kustības un palielina asinsrites sistēmas slodzi. Svarīga nozīme organisma funkcionālo spēju palielināšanā ir CNS spējai veidot nosacījuma refleksus. Treniņos radušies nosacījuma refleksi veicina kustību iemaņu iegūšanu, uzlabo asinsrites, elpošanas, izvadorgānu sistēmas darbu, tāpēc nogurums nerodas tik drīz.
Trenēts cilvēks salīdzinājumā ar netrenētu veic to pašu darbu ar daudz mazāku enerģijas patēriņu, tam izstrādājas optimālas darba kustības un piemērots darba ritms. Garīga darba darītājiem fizisks treniņš nepieciešams visu mūžu, jo regulāras muskuļu kustības novērš deģeneratīvo procesu priekšlaicīgu rašanos, it īpaši asinsrites sistēmā.
Sporta treniņš - specializēts fiziskās audzināšanas process, kura mērķis ir labāku sporta rezultātu sasniegšana; tas ir komplicēts funkcionālo, morfoloģisko un psiholoģisko pārmaiņu komplekss, kas nodrošina sportista organisma potenciālo spēju un trenētības augstu līmeni. Sporta treniņa uzdevumi: veselības nostiprināšana, iekšējo orgānu un organisma sistēmu funkcionālo spēju paplašināšana un pilnveidošana, svarīgāko fizisko un morālo īpašību attīstīšana, sporta tehnikas un taktikas apgūšana. Sporta treniņu sistēmai jābūt racionālai. Kļūdas fiziskās slodzes dozēšanā un metodikā var nelabvēlīgi ietekmēt sportista trenētibu un veselību (skatīt pārtrenēšanās).
Sporta treniņa ietekmē organismā notiek lielas pārmaiņas. Palielinās kaulu mehāniskā izturība un elastīgums, pieaug muskuļu masa, apjoms un kapilāru daudzums, palielinās arī muskuļu ierosināmība un reaktivitāte. Asinīs palielinās skābekļa daudzums. Pulss kļūst retāks, sistoliskais spiediens pazeminās, sirds muskulatūra hipertrofējas. Plaušu tilpums un ventilācija palielinās. CNS palielinās ierosas un kavēšanas procesu kustīgums, attīstās spēja precīzāk reaģēt uz kairinājumu, izveidojas stabils dinamiskais stereotips. Palielinās arī analizatoru jutīgums. Sporta treniņa pamatā ir specifiski principi: virzība uz augstākiem sasniegumiem, treniņa procesa nepārtrauktība, maksimāla un pakāpeniska prasību palielināšana u.c. Visaugstākajai sportista trenētības pakāpei (t.s. sportiskajai formai) raksturīga visa organisma psihisko, motorisko un veģetatīvo funkciju augstas integrācijas (saliedētības) pakāpe, lielas darbaspējas, labi un stabili sporta rezultāti.
Sportista sagatavošana ir daudzveidīgs un sarežģīts process, tāpēc sporta treniņā ietilpst fiziskā, tehniskā, taktiskā, morālā un teorētiskā sagatavošana. Vispārējās un speciālās fiziskās sagatavošanas nolūkā sporta treniņos izmanto dažādus līdzekļus, galvenais - izraudzītā sporta veida vingrinājumi. Sporta treniņu metodes un organizācijas formas ir dažādas.
Sporta treniņa gada ciklam ir 3 periodi: sagatavošanas, sacensību un pārejas periods. To saturs un struktūra mainās atkarībā no sporta veida īpatnībām, sportista kvalifikācijas, sportiskās formas, sporta treniņa etapa, sporta kalendāra, sezonas klimatiskajiem nosacījumiem. Sporta treniņa laikā sistemātiski jāizdara pedagoģiski un ārstnieciski novērojumi, medicīniskā kontrole un paškontrole; jāievēro arī fiziskās kultūras un sporta higiēna.
