Tikai “bērnu ķērāja”? Mīti un patiesība par vecmātes profesiju
Pēdējos gados vecmātes loma pasaulē ievērojami paplašinās – vecmāte arvien vairāk iesaistās sieviešu reproduktīvās veselības aprūpē visos dzīves posmos, ne tikai grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Šāda prakse jau labu laiku ir ierasta daudzās Eiropas valstīs un citviet pasaulē, taču Latvijā par vecmātes profesiju joprojām pastāv daudz stereotipu. Sertificēta vecmāte, sociālā uzņēmuma “Femina-S” vadītāja Karīna Karalkina atspēko piecus populārākos mītus par vecmātes profesiju, kas atklājas “Femina-S” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā, un skaidro, kādas ir mūsdienu vecmātes kompetences.
Mīts: vecmāte tikai pieņem dzemdības.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka 23% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vecmātes galvenais uzdevums ir dzemdību pieņemšana. “Arī savā vecmāšu praksē novērojam, ka daudzi joprojām vecmāti uztver vienīgi kā “bērnu ķērāju”. Taču vecmāte ne tikai pieņem dzemdības, tā palīdz sagatavojieties bērna ieņemšanai fiziski un mentāli, vēlāk ir kompetenta vadīt fizioloģiski noritošu grūtniecību, atbalsta dzemdībās un pēcdzemdību periodā,” norāda K. Karalkina. Tas nozīmē, ka vecmāte var uzraudzīt grūtnieci krietni plašāk, nekā ierasts uzskatīt sabiedrībā, ja tā norit bez sarežģījumiem un nav konstatēti veselības riski ne mātei, ne bērnam. Pie vecmātes var stāties uzskaitē, saņemt nosūtījumus visiem nepieciešamajiem izmeklējumiem, laboratoriskiem un ultrasonogrāfiskiem, atvērt un arī slēgt ar grūtniecību saistības darba nespējas lapas. Turklāt vecmāte var būt līdzās arī pēcdzemdību periodā, palīdzot jaunajām ģimenēm iejusties jaunajā ikdienā, konsultēt par zīdīšanu un bērniņa aprūpi.
Mīts: vecmāte ir "palīgs" ārstam, nevis patstāvīgs tiešās pieejamības veselības aprūpes speciālists.
17% aptaujāto uzskata, ka vecmāte var piedalīties sievietes veselības aprūpē, strādājot vienīgi ārsta uzraudzībā. Latvijā vecmātes patiešām joprojām visbiežāk vai nu pieņem dzemdības, vai asistē ginekologam, taču patiesībā vecmāte drīkst sniegt veselības aprūpi patstāvīgi, un pie viņas var vērsties bez ārsta nosūtījuma. “Protams, katras vecmātes pienākums ir darboties savas kompetences robežās, savlaicīgi pamanīt pataloģiskas izmaiņas un, tiklīdz tas ir nepieciešams, novirzīt sievieti pie ārsta,” uzsver K. Karalkina. Tāpat, ņemot vērā telemedicīnas straujo attīstību, tās sniegtās iespējas būtiski uzlabo speciālistu pieejamību un nodrošina kvalitatīvu, valstij pārskatāmu pacienta aprūpi. “Manām pacientēm – topošajām māmiņām – īpaši svarīgi ir tas, ka esmu sasniedzama 24 stundas diennaktī, lai palīdzētu rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar veselību, sagatavoties dzemdībām un pēcdzemdību periodam, kā arī sniegtu mierinājumu brīžos, kad tas nepieciešams. Tagad to visu var nodrošināt, konsultējot attālināti, izmantojot telemedicīnas pakalpojumus.”
Autors: Publicitātes foto
Mīts: vecmāte nodrošina aprūpi tikai grūtniecēm un jaunajām māmiņām.
14% respondentu ir pārliecināti, ka vecmātes rūpējas tikai par grūtniecēm un jaunajām māmiņām. Taču atbilstoši profesijas standartam vecmātes iesaistās sievietes reproduktīvās veselības aprūpē visos dzīves posmos – no pusaudžu vecuma līdz menopauzei. Aptaujas dati rāda, ka 31% iedzīvotāju iepriekš par šādu vecmātes kompetenci nebija dzirdējuši. Pie vecmātes var vērsties, piemēram, lai konsultētos par auglības veicināšanu, pārrunātu kontracepcijas izvēli un saņemtu dzīvesveida ieteikumus veselības uzlabošanai. Vēl viens no būtiskiem vecmātes darba pienākumiem ir ne tikai konsultēt pacientes kabinetā, bet arī veikt izglītojošo darbu, veicinot sabiedrības veselības pratību.
Mīts: vecmātei nav medicīniskās izglītības.
Neliela daļa jeb 6% aptaujāto domā, ka vecmātei nemaz nav medicīniskās izglītības. K. Karalkina skaidro, ka vecmāte ir veselības aprūpes speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību – šo profesiju Latvijā apgūst augstākās izglītības studijās vismaz četrus gadus, un praktizēt drīkst tikai tad, ja vecmāte ir reģistrēta kā ārstniecības persona. Patstāvīgi vecmāte drīkst pieņemt pacientus tikai pēc sertifikācijas eksāmena nokārtošanas un iegūtas pieredzes, strādājot kā vecmāte kāda augstāk stāvoša speciālista uzraudzībā. Sertifikātu piešķir un tā derīgumu apliecina Latvijas Vecmāšu asociācija. Vienlaikus svarīgi atcerēties – vecmāte nav ārsts un slimības neārstē, bet gan rūpējas par sievietes reproduktīvās veselības profilaksi savas kompetences ietvaros.
Mīts: vecmāte nav tiesīga izrakstīt medikamentus.
Vēl 4% aptaujāto ir pārliecināti, ka vecmāte savām pacientēm izrakstīt medikamentus nedrīkst. Tomēr savas kompetences ietvaros vecmātei ir tiesības arī izrakstīt recepšu medikamentus. Vienlaikus K. Karalkina uzsver, ka viņas pārliecība ir – vecmātes pienākums ir rūpēties par pacienšu veselību preventīvi, lai recepšu medikamenti tām nebūtu nepieciešami.
Ņemot vērā, ka 37% iedzīvotāju aptaujā atzīst, ka par mītiem par vecmātes profesiju nemaz nav domājuši, ir skaidrs – izglītot sabiedību par vecmātes lomu ir ļoti nepieciešams. “Nereti arī pašas pacientes neizprot atšķirību starp veselības aprūpes speciālistiem, tāpēc vecmātēm ir svarīgi pašām vairāk skaidrot savas profesijas kompetences,” ir pārliecināta K. Karalkina.
Femina-S, SIA
Ārstniecības iestādes kods: 001000320
+371 23208882
midwife.lv
Antonijas iela 24-8, Rīga LV-1010
*Aptauju veica “Femina-S” 2025. gada decembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Tajā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
