Tiesībsargs prasa Saeimai vasaras laikā vēlreiz pārskatīt mediķu darba samaksas jautājumus un viest tiesiskas korekcijas
Rīga, 21.jūl., LETA. Tiesībsargs Juris Jansons prasa Saeimai līdz šī gada 1.septembrim novērst Ārstniecības likuma pārejas noteikumu neatbilstību Satversmei, pārskatot mediķu darba samaksas jautājumus.
Jansons skaidroja, ka no Satversmes 107.panta izriet, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, tostarp ir tiesības uz atbilstošu atlīdzību par virsstundu darbu.
Jebkurš darbs, kas pārsniedz normālo darba laiku, proti, 40 stundas nedēļā, ir uzskatāms par virsstundu darbu, un atbilstoši ir atlīdzināms, piešķirot piemaksu 100% apmērā no noteiktās algas likmes vai papildu apmaksātu atpūtas laiku, uzsvēra Jansons.
Tiesībsargs apšauba, ka pastāv loģisks un reizē tiesisks pamatojums, kādēļ mediķiem piemaksa par virsstundu darbu ir vien 10%, nevis 100%.
"Nesen pieņemtais regulējums joprojām ierobežo ārstniecības personu un neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāžu darbinieku tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par virsstundu darbu," uzsvēra Jansons, piebilstos, ka parlaments imitē darbību un nerod tiesisku risinājumu.
Ņemot vērā esošo situāciju, Jansons aicina Saeimu vēlreiz pārskatīt mediķu darba samaksas jautājumus un viest tiesiskas korekcijas.
"Neatbilstību novēršanai Saeimai šoreiz ir dots īss termiņš, jo, kā liecina jūnijā pieņemtie grozījumi Ārstniecības likumā, likumprojektu ir iespējams izskatīt Saeimā un pieņemt arī īsā laikā. Turklāt nepieciešamība pēc iespējas ātrāk novērst Ārstniecības likuma normu neatbilstību Satversmei ir svarīga ārstniecības personu un NMP brigāžu darbinieku tiesību aizsardzībai," uzsvēra Jansons.
Kā ziņots, Saeima jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Ārstniecības likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.
Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.
Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas priekšlikums.
Šogad Ministru kabinets plāno nodrošināt papildu finansējumu līdz diviem miljoniem eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", vienlaikus palielinot Veselības ministrijas budžeta bāzes izdevumus 2018.gadam un turpmākajiem gadiem līdz četriem miljoniem eiro.
