Tiesībsargs: Pildot apstiprināto koncepciju, ir cerības uz visiem pieejamu veselības aprūpi

Rīga, 26.jūl., LETA. Ja tiks sasniegti koncepcijā par veselības aprūpes sistēmas reformu izvirzītie mērķi, varam cerēt, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā sāks atgūties un veselības aprūpe katram iedzīvotājam tiešām būs pieejama, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Pēc tiesībsarga vārdiem, valdības atbalstītajā reformu priekšlikumā ir daudz labu lietu, bet palikuši arī daži trūkumi, piemēram, netiekot novērsts haoss veselības jomas pārraudzībā un Latvijā joprojām paliekot viszemākais finansējums veselībai Eiropas Savienībā.

Jansons arī atgādināja, ka ir pieprasījis Saeimai līdz šī gada 1.septembrim novērst Ārstniecības likuma pārejas noteikumu neatbilstību Satversmei, pārskatot mediķu darba samaksas jautājumus.

Kā ziņots, valdība 25.jūlijā bez būtiskām debatēm atbalstīja konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners valdības sēdē teica, ka panākta vienošanās precizēt pamata iebildumu, proti, Kuldīgas slimnīca no 1.līmeņa slimnīcas tiks pārnesta uz 2.līmeņa grupu. Šai slimnīcai, pēc plānā paredzētā, būs jānodrošina darbība septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī būs jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Tāpat Ketners norādīja, ka patlaban konceptuālajā ziņojumā ir ierakstīts, ka 2021.gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniegs divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, tomēr panākta vienošanās redakcionāli precizēt, ka tas ir mērķis.

Ketners informēja, ka strīdus jautājums ar Finanšu ministriju (FM) ir tas, ka konceptuālajā ziņojumā veselības aprūpei paredzētais finansējums ir lielāks nekā 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

FM valsts sekretāre Baiba Bāne aicināja pieturēties pie ieceres veselības aprūpei 2020.gadā nodrošināt 4% no IKP, un pēc tam budžeta sagatavošanas procesā vērtēt iespējas paredzēt veselības aprūpei papildu finansējumu. "Par to, ka resursi nozarei papildus ir nepieciešami, es domāju, nevienam nav šaubu, bet jautājums būs par vidēja termiņa ietvara iespējām 2018.-2020.gadā paredzēt vairāk nekā 4%," skaidroja Bāne.

Čakša piebilda, ka konceptuālais ziņojums veidots, balsoties uz tām vajadzībām, kas ir nozarē, tāpēc procents ir lielāks, tomēr VM saprot, ka veselības aprūpei paredzētais finansējums tiks nodrošināts atbilstoši iespējām. "Mēs neprasām to finansējumu, kas ir konceptuālajā ziņojumā," uzsvēra Čakša, piekrītot, ka šis jautājums ziņojumā tiks precizēts.

Vienlaikus Ketners aicināja atbalstīt reformas ziņojumu un piebilda, ka līdz rīkojuma parakstīšanai tiks iesniegti visi precizējumi.

Reforma paredz virkni dažādu izmaiņu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.

VM izstrādātajā ziņojumā norādīts, ka domes un novadu domes likumā par pašvaldībām autonomo deleģēto veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas funkciju traktē dažādi, tādēļ ministrija reformas ietvaros rosina precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas.

Pēc ziņojumā paustā, raugoties no pakalpojumu izmantošanas struktūras un pieejamības, tieši primārā veselības aprūpe un mājas aprūpe ir pakalpojumu veidi, kas nepieciešami vistuvāk katram pašvaldības iedzīvotājiem. Laba pieredze šajā jomā pārņemama no Skandināvijas valstīm, kur pašvaldība kā pakalpojuma nodrošinātājs, uzņemas atbildību par to veselības aprūpes sadaļu, kas ir lētāka un tiek nodrošināta pacienta dzīvesvietā pašvaldībā, norāda VM.

Veselības aprūpes sistēmas reforma paredzēs attīstīt "ideālās" ģimenes ārsta prakses modeli. Pēc reformas ziņojumā paustā, "ideālā" ģimenes ārsta praksē optimālais reģistrēto pacientu skaits ir 1500, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu. Patlaban finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz praksi.

Tāpat, lai nodrošinātu efektīvāku un pārskatāmāku ārstniecības personu darba samaksas noteikšanas kārtību, amatus atbilstoši tam vai persona ir sertificēta vai reģistrēta, plāno iedalīt sešās kategorijās.

VM ziņojumā norādīts, ka iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz ārstniecības personu zemākās mēnešalgas noteikšanu un svītrot ārstniecības struktūrvienību administratīvo vadītāju kategorijas - galvenais ārsts, galvenā ārsta vietnieks, nodaļas vai struktūrvienības vadītājs, virsmāsa, galvenā medicīnas māsa, galvenā vecmāte, galvenais radiologa asistents.

Vienlaikus VM līdz 2019.gadam plāno izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti - vispārējas aprūpes māsa. Māsas profesijas pamatspecialitāti iecerēts izveidot, lai pilnveidotu māsas kompetenci, to nesadrumstalojot pa vairākām pamatspecialitātēm. Pamatspecialitātes izveidošana samazinātu māsas profesijas pamatspecialitāšu skaitu no septiņām uz vienu.

VM skaidro, ka veselības aprūpes cilvēkresursu jomā patlaban vērojams medicīnas personāla trūkums, kas īpaši lielā apmērā vērojams tieši māsu nodrošinājumā. Ik gadu aptuveni 250 personas iegūst māsas kvalifikāciju, bet tikai aptuveni 60 sāk darbu slimnīcās. Māsu vecuma struktūra ir arī izteikti novecojoša, jo 20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Patlaban slimnīcās trūkst ap 1500 māsu, norāda VM.

Tāpat veselības reformas ietvaros paredzēts mainīt un pilnveidot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procesu, īstenojot stratēģiskos iepirkumus. VM ziņojumā pausta nostāja, ka līdzšinējā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pirkšana raksturojama kā pasīva, kas nozīmē iepriekš noteiktā budžeta sadalīšanu starp esošajiem pakalpojumu sniedzējiem, balstoties pārsvarā uz pakalpojumu sniedzēju atbilstību kvalifikācijas un tehniskā nodrošinājuma prasībām.

Reforma paredz veikt arī VM padotības iestāžu reorganizāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi.

Kā norāda VM, būtiskākās izmaiņas plānotas attiecībā uz stratēģisko iepirkumu organizāciju, datu analīzes kapacitātes konsolidāciju un stiprināšanu, kā arī uzraudzības funkcijas uzlabošanu. Galvenās izmaiņas plānots veikt trīs iestādēs - Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā. Iestādēs plānots veikt funkciju un uzdevumu pārdali, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu, savstarpēji papildinošu un nedublējošu veselības nozares administratīvo vadību.

Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāve Solvita Olsena pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka asociācija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu valdības ieceri ģimenes ārstu darba organizēšanu, administrēšanu un līdz ar to arī finansējuma sadalīšanu uzticēt pašvaldībām. Pēc viņas teiktā, ģimenes ārstiem par šo valdības plānu ir milzīgs satraukums, un tie, protams, meklēs veidus, kā "aizsargāt savu pastāvēšanu".

Olsena solīja, ka gadījumā, ja iecere ģimenes ārstu darba organizēšanu uzticēt pašvaldībām patiešām tiks virzīta tālāk, "tad streikam, iespējams, ir arī vēl kāda cita forma, jo tāda sistēmas sagraušana ir ārkārtīgi bīstama".

Ģimenes ārsti šomēnes sāka protesta akciju, pirms nedēļas pārejot uz citu protesta formu, ko paši dēvē par "modificētu" streiku - tagad tiek pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā, turklāt netiek veikta pieaugušo profilakse.