TĀLREDZĪBA
acs refrakcijas anomālija, kuras gadījumā paralēlie stari pēc lūšanas acs optiskajā sistēmā līdz tīklenei nonāk konverģējošā stāvokli, bet vēl nekrustojas vienā punktā - fokusā. Tālredzība rodas, ja acs optiskajām vidēm (ar normālu acs ass garumu) ir pārāk vāja lauztspēja vai arī acs ass ir pārāk īsa (šis tālredzības veids sastopams biežāk). Tālredzīgiem cilvēkiem grūti saskatīt tālus un arī tuvus priekšmetus. Tomēr akomodācijas dēļ lielākā daļa tālredzīgo cilvēku redz tālumā un, ja akomodētspēja ir pietiekami liela, arī tuvumā. Sakarā ar akomodējošo piepūli acis ātrāk nogurst (akomodatīvā astenopija), var būt stipras galvassāpes. Vecuma redze tālredzīgiem cilvēkiem rodas agrāk nekā cilvēkiem ar normālu refrakciju. Visbiežāk sastopama vāja tālredzība (līdz 3 dioptrijām), daudz retāk stipra tālredzība (6-10 dioptriju un vairāk). Redzes asums vidēji stipras tālredzības gadījumā, ja to koriģē ar starus sakopojošām lēcām, parasti ir normāls, ļoti stipras tālredzības gadījumā - vienmēr samazināts.
Ārstēšana. Tālredzību labo, lietojot brilles ar izliektiem stikliem. Ja bērni, kam ir tālredzība, nenēsā brilles, viņiem var rasties šķielēšana. Profilakse. Ja ir stipras galvassāpes, it sevišķi jauniešiem, nepieciešams pārbaudīt acs refrakciju un, ja tiek konstatēta tālredzība, lietot brilles. Att. skatīt rakstā refrakcija, acs.
