ST vērtēs normas, kas miruša pacienta mantiniekiem dod tiesības prasīt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda
Rīga, 20.dec., LETA. Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu, lai izvērtētu Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas miruša pacienta mantiniekiem paredz tiesības prasīt no Ārstniecības riska fonda atlīdzību par pacienta dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu un ārstniecības izdevumiem, aģentūru LETA informēja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lietā tiek apstrīdētas MK noteikumu "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" normas, kas nosaka, ka Ārstniecības riska fonda atlīdzību var saņemt arī mirušā pacienta radinieki. Lietas iesniedzēja norāda, ka šāda norma noteikumos ir pretrunā ar Pacientu tiesību likumā minēto, ka šādas tiesības ir tikai pašam pacientam, un nav paplašināts pilnvaroto personu loks. Līdz ar to pieteicēja apšauba minēto normu atbilstību Satversmes 64.pantam, kas nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās tiesvedībā ir administratīvā lieta, kuras ietvaros pieteicēja administratīvajā lietā, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, lūdz izdot administratīvo aktu, ar kuru Ārstniecības riska fondam tiktu uzlikts pienākums izmaksāt viņai atlīdzību par viņas mirušās mātes dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, tai skaitā morālo kaitējumu, un ārstniecības izdevumiem.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmo daļu tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda ir vienīgi pašam pacientam, savukārt MK ar apstrīdētajām normām, kas pieņemtas saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta trešo daļu, esot šādas tiesības piešķīris arī mirušā pacienta mantiniekam.
Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka no Pacientu tiesību likuma neizriet pilnvarojums paplašināt to cilvēku loku, kuri ir tiesīgi saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. Tādējādi var secināt, ka pieņemot apstrīdētās normas, MK ir pārkāpis Pacientu tiesību likumā noteiktās pilnvarojuma robežas un nav ievērojis varas dalīšanas principu. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 64.pantam, kas nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.
ST ir uzaicinājusi MK līdz 2018.gada 20.februārim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018.gada 20.maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
