SPORTS

fiziskās kultūras sastāvdaļa; pēc noteiktas sistēmas organizēti fiziskie vingrinājumi, kam ir sacensības raksturs; fiziskās audzināšanas līdzeklis un metode, kas sekmē padomju pilsoņu fizisko spēju vispusīgu attīstību un izmantošanu sabiedriskajā praksē. Sports plašākā nozīmē - sabiedriska parādība, kas veic daudzveidīgas sociāli nozīmīgas funkcijas: padomju pilsoņu sagatavošanu darbam un Dzimtenes aizsardzībai, idejiski politisko, tikumisko un estētisko audzināšanu, sadarbības un draudzības nostiprināšanu starp tautām. Nodarbošanās ar sportu, sevišķi piedalīšanās sacensībās, kā arī nodarbības grūtos dabas apstākļos (piem., alpīnisms) veicina izturības, drosmes, biedriskuma u.c. morālo īpašību attīstību. Dažādi sporta veidi atšķiras cits no cita pēc praktiskās nozīmes, kustību struktūras un rakstura, izpildes intensitātes, sacensību sistēmas utt. Daži sporta veidi veicina pārsvarā vienas vai vairāku fizisko īpašību attīstību, piem., garo distanču skrējiens un slidošana, riteņbraukšana - izturību, akrobātika - lokanību un veiklību, svarcelšana - spēku, cīņas sports (piem., sambo), bokss - reakcijas ātrumu, spēku, izturību, drosmi utt. Atsevišķos sporta veidos, piem., stenda šaušanā, nepieciešama kustību precizitāte, statiska izturība; šahs un dambrete attīsta loģisko domāšanu, automodelisms un aviomodelisms - tehnisko domāšanu un tehnisko jaunradi.

Dažiem sporta veidiem piemīt lietišķums (soļošana, skriešana, airēšana, motosports), citiem ir vairāk aktīvās atpūtas raksturs (teniss, badmintons). Fizisko attīstību un fizisko sagatavotību visefektīvāk sekmē sporta veidi, kas saistīti ar daudzveidīgām kustībām un maksimālu fizisko spēju piepūli (vieglatlētika, peldēšana, slēpošana, sporta vingrošana, sporta spēles). Visiem sporta veidiem kopīga īpašība ir emocionalitāte, fiziskais un garīgs sasprindzinājums. Sistemātiska nodarbošanās ar sportu rada labvēlīgas pārmaiņas dažādos orgānos un sistēmās. Sportista sirds muskulatūra ir labi attīstīta un bagātīgi apgādāta ar asinīm, tās darbaspējas uzlabojas. Katras saraušanās laikā sirds izsviež palielinātu asins daudzumu. Parasti pulss ir lēnāks un asinsspiediens zemāks. Elpošana dziļāka un retāka, plaušu vitālā kapacitāte palielinās līdz 5-7 l. Uzlabojas iekšējo orgānu darbības neirohumorālā regulācija. Organisms veic darbu ekonomiskāk, mazāk nogurst. Palielinās tā funkcionālās spējas, nostiprinās veselība, paaugstinās pretestības spējas. Sports veicina organisma norūdīšanos. Tā kā sadzīvē un ražošanā arvien plašāk ieviešas tehniskie līdzekļi, kas samazina cilvēka fizisko slodzi, sporta nozīme paplašinās: tas uztur organisma motorisko aktivitāti, palīdz labāk apgūt darbam nepieciešamās iemaņas, ir aktīvās atpūtas līdzeklis. Sporta pamatā ir plānveidīgs treniņš. Sportam ir liela nozīme bērnu vispusīgā fiziskā audzināšanā. Bērniem un pusaudžiem, kas nodarbojas ar sportu, fiziskā attīstība ir labāka. Kauli kļūst izturīgāki, muskuļu apjoms palielinās, uzlabojas to asinsapgāde. Attīstās ātras, spēcīgas, veiklas un precīzas kustības. Ar sportu bērni nodarbojas skolās un speciālajās sporta skolās. Pietiekami fiziski attīstītiem bērniem sportisko sagatavošanu var sākt 7-8 gadu vecumā tādos sporta veidos, kur nav liela fiziskā sasprindzinājuma un pārsvarā ir ātruma, veiklības un lokanības vingrinājumi (piem., daiļslidošana, mākslas vingrošana). No 11-13 gadu vecuma var sākt nodarbības sporta veidos, kur ātruma un spēka sasprindzinājums ir īslaicīgs (īso distanču skrējiens, lēkšana, mešana) vai arī tas mijas ar relatīvu atpūtu (sporta spēles).

Tikai no 14-16 gadu vecuma drīkst uzsākt treniņus sporta veidos, kas attīsta izturību, t.i., saistīti ar ilgāku sasprindzinājumu (vidējo distanču skrējiens, riteņbraukšanas sacensības, slēpošanas sacensības). Agrāk par šo vecumu nav ieteicams nodarboties arī ar tādiem sporta veidiem, kur nepieciešama muskuļu spēka attīstība (cīņas sports, bokss, smagatlētika). Sporta nodarbībās bērnus iedala vecuma grupās. No 13-14 gadu vecuma meitenēm un zēniem nodarbības ir atsevišķas. Veselību labvēlīgi ietekmē sporta nodarbību turpināšana vecumā. Veciem cilvēkiem nav pa spēkam liela ātruma un spēka slodze, tāpēc nav ieteicami īso un vidējo distanču skrējieni, cīņas sports, smaguma celšana, dažas sporta spēles (hokejs, futbols, basketbols). Piemēroti sporta veidi ir peldēšana, slēpošana, slidošana, volejbols, badmintons, teniss u.c. Sievietes var nodarboties gandrīz ar visiem sporta veidiem. Tomēr sievietes organisma anatomisko un fizioloģisko īpatnību dēļ tām neatbilst tādi sporta veidi, kas prasa lielu spēku (vingrošana apļos, cīņas sports, bokss, hokejs) vai izraisa ķermeņa satricinājumu (lēkšana no tramplīna, lēcieni ar kārti). Sacensībās sievietēm slodze ir mazāka. Sistemātiskas sporta nodarbības labvēlīgi ietekmē grūtniecības gaitu un dzemdības. Sporta nodarbības var atsākt 4-6 mēnešus pēc dzemdībām, iepriekš konsultējoties ar ārstu. Sporta bioloģiskās problēmas risina sporta medicīna. Labvēlīgu sporta ietekmi uz organismu, kā arī labus tehniskos rezultātus var sasniegt tikai tad, ja stingri tiek ievēroti fiziskās kultūras un sporta higiēnas noteikumi: pareiza sporta veida izvēle, nodarbību formas, režīma un organizācijas atbilstība sportista vecumam, dzimumam un veselības stāvoklim, pareizs treniņa režīms, personiskās higiēnas ievērošana, pareizs uzturs, atbilstoša nodarbību vieta (skatīt sporta būves) un inventārs. Nepieciešama arī sistemātiska medicīniskā kontrole un paškontrole.