Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā pasaulē tika novērots ievērojams masalu gadījumu un uzliesmojumu skaita pieaugums, tostarp 40 no 53 Eiropas reģiona valstīm un vismaz desmit Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Visticamāk, ka masalu saslimšanas gadījumu skaits Eiropā turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos nepietiekamas vakcinācijas aptveres dēļ. Turklāt masalu gadījumu skaita pieaugumu var veicināt cilvēku inficēšanās ceļojumos, kā arī masalu vīrusa cirkulācijas sezonālās īpatnības, kas sasniedz maksimumu ziemas beigās un pavasarī [1].

Pēc PVO datiem Eiropas reģiona valstīs 2023. gadā tika reģistrēti 58 114 masalu gadījumi, kas vairāk nekā 60 reizes pārsniedz 2022. gadā reģistrēto gadījumu skaitu (904 gadījumi). 2023. gadā ziņots par 10 nāves gadījumiem masalu slimniekiem, bet 2022. gadā ne par vienu. Turklāt PVO dati liecina, ka epidemioloģiskā situācija ar masalām pēdējā laikā krasi pasliktinājusies: 2023. gada decembrī masalu gadījumu skaits pieaudzis 2 reizes salīdzinot ar novembri (respektīvi no 7 436 līdz 15 747 gadījumiem)[2].

Saskaņā ar ECDC datiem no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim 23 valstis Eiropas Savienības epidemioloģiskās uzraudzības sistēmai (TESSy) ir ziņojušas par 2 361 masalu gadījumu. Lielāko daļu gadījumu ziņoja Rumānija (1 755), Austrija (186) un Francija. (118), Vācija (82), Beļģija (69), Itālija (44), Polija (37), Spānija (13) un Zviedrija (11). Pārējās valstis, kurās ir ziņots par saslimšanas gadījumiem (Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle un Slovākija) 2023. gadā ir ziņojušas par mazāk nekā 10 masalu gadījumiem. 2024. gadā ES/EEZ ir ziņots par četriem ar masalām saistītiem nāves gadījumiem (trīs Rumānijā un viens Īrijā)[3].

Pēdējos gados Latvijā epidemioloģiskā situācija ar masalām bijusi relatīvi labvēlīga. 2023. gadā apstiprināts viens ievests masalu gadījums (saslimušais bērns inficējies ārzemēs). No 2020.-2022. gadam Latvijā nav reģistrēts neviens masalu gadījums un 2019. gadā reģistrēti 3 saslimšanas gadījumi. Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2018. gadā (25 gadījumi) un 2014. gadā (36 gadījumi)[4].

Masalas ir vakcīnnovēršama infekcija un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā aizsargāties pret masalām un nepieļautu masalu uzliesmojumus. Kaut gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības uz valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, SPKC vakcinācijas datu analīze liecina, ka ap 14 000 (4%) bērnu no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Tas ir ievērojams skaits neimūno bērnu, lai ļautu veidoties infekcijas izplatīšanās ķēdēm un izraisītu masalu uzliesmojumus arī mūsu valstī, turpinoties saslimstības pieaugumam citās valstīs un ņemot vērā, ka ceļo arī pret masalām nevakcinēti cilvēki.

Tādēļ  SPKC aicina vecākus un ģimenes ārstus pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu pret masalām un vakcinēt  bērnus, kuri nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā paredzētās potes. Īpaša uzmanība jāpievieš bērniem, kuri plāno doties ceļojumā. Saskaņā ar PVO rekomendācijām, ja bērns vēl nav sasniedzis vakcinācijas vecumu, poti iespējams veikt no 6 mēnešu vecuma, bet, ja pote ir veikta līdz 9 mēnešu vecumam, tad to vajadzētu atkārtot, kad bērns ir sasniedzis vakcinācijas vecumu[5].

Ja ir pazīmes, kas liek domāt par masalām (akūta saslimšana ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un izsitumiem, iespējams arī klepus, iesnas un konjunktivīts), it sevišķi, ja pēdējo 17 dienu laikā jums ir bijis ceļojums uz ārzemēm, kontakts ar personu, kura saslimusi ar masalām vai kurai ir bijusi akūta slimība ar drudzi un izsitumiem, jums vajadzētu palikt mājās, telefoniski sazināties ar savu ģimenes ārstu, informēt par simptomiem, ceļojumu vai citiem riska faktoriem un sekot ārsta norādījumiem. Pašizolācija ir ļoti svarīga, lai novērstu citu cilvēku inficēšanos. Ja pašizolācija nav iespējama (piem., saslimšana notikusi ceļojumā), svarīgi lietot medicīnisko sejas masku vai respiratoru FFP2, lai mazinātu citu cilvēku inficēšanās risku.

Neimūnām personām, kuras bija pakļautas inficēšanās riskam (masalu slimnieka kontaktpersonas), ieteicama vakcinācija, kuru vēlams veikt 72 stundu laikā pēc iespējamas inficēšanās, jo inkubācijas periods vakcīnas vīrusam ir īsāks nekā dabiski iegūtam vīrusam. Masalu slimnieku kontaktpersonu vakcinācija ir valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums. 

Ja norādītais laiks (72 stundas) ir nokavēts, pēcekspozīcijas vakcinācija joprojām būtu ieteicama, lai nodrošinātu aizsardzību pēc citiem iespējamiem kontakta gadījumiem ar masalu slimniekiem, ja infekcija turpinās izplatīties masalu skartajā iestādē vai kolektīvā[6].

SPKC aicina arī ārstniecības personas pievērst īpašu uzmanību masalu diagnostikai un  nekavējoties ziņot par masalu aizdomu gadījumiem, lai SPKC varētu laikus organizēt nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus uzliesmojuma riska novēršanai.

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam (iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām), kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām5. Masalas bieži norit smagi un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piem., leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības. Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram 1 no 1000 masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos (encefalīts)5.

Nav zāles pret masalu vīrusu, līdz ar to tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. Ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu5.

Vakcinācijas dēļ masalas ir samazinājušās no kādreiz plaši izplatītas slimības, kas skāra gandrīz katru bērnu, līdz retam atsevišķam gadījumam visās pasaules valstīs. Tomēr nepietiekama vakcinācijas aptvere un pakāpeniska nevakcinētu bērnu skaita palielināšanās ir masalu uzliesmojumu iemesls. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā aizsargāties pret masalām, tā ir efektīva un droša.

Vakcinācijas kurss pret masalām ietver divas potes: 12-15 mēnešu un 7 gadu vecumā. 2022. gadā Latvijā imunizācijas līmenis 1. potei bija 96,9% (tā bija veikta savlaicīgi 90,9% bērnu), bet 2.potei bija 85,9% (savlaicīgums 80,5%). SPKC uzsver, ka lai novērstu masalu uzliesmojumus ir nepieciešama vismaz 95% vakcinācijas aptvere4.

Plašāka informācija par masalām pieejama SPKC tīmekļvietnē:

• https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-apraksti#masalas
• https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/informacija-celotajiem-par-masalam  
• Bērnu vakcinācijas kalendārs: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18729/download?attachment

[1] https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/measles-eu-threat-assessment-brief-february-2024.pdf

[2] https://www.who.int/europe/publications/m/item/measles-and-rubella-monthly-update---who-european-region---january-2024

[3] https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/communicable-disease-threats-report-week-6-2024.pdf

[4] https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibas-un-imunizacija

[5] https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/255149/WER9217.pdf?sequence=1

[6] https://www.spkc.gov.lv/lv/masalas