Spēkā stājas jauni ierobežojumi alkohola pieejamībai un reklāmai
Piektdien, 1. augustā, stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu Latvijā un tā radītās sekas. Viena no izmaiņām – tiek saīsināts alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks.
Grozījumi ir daļa no Veselības ministrijas īstenotās politikas alkohola lietošanas mazināšanai, kas balstās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās un starptautiski atzītos pierādījumos sabiedrības veselības jomā.
Latvijā alkohola patēriņš ir viens no augstākajiem Eiropā. 2023. gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 11,7 litri, bet, ieskaitot tūristus, – jau 12,5 litri. 2024. gadā, ieskaitot tūrisma patēriņu, šis rādītājs Latvijā bija 12 litri (Eiropā vidējais absolūtā alkohola patēriņš 10 litri). Augstais līmenis ietekmē ne tikai veselību, bet arī rada būtisku slogu budžetam.
“Latvijā alkohola lietošanas rādītāji joprojām ir satraucoši augsti – jau ilgstoši esam starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā un OECD pēc patēriņa uz vienu iedzīvotāju. Šie skaitļi nav tikai sausa statistika – tie atspoguļo ļoti reālas sekas kā pāragru mirstību, hroniskas saslimšanas, traģēdijas ģimenēs un pieaugošu slogu veselības aprūpes sistēmai un citām jomām. Tirdzniecības laika saīsināšana, reklāmas un mārketinga ierobežojumi – šīs aktivitātes ir balstītas starptautiskos pierādījumos un jau apliecinājuši efektivitāti citās valstīs. Lai vēl mērķtiecīgāk mazinātu alkohola radītos veselības riskus un sekas, mēs iestājamies arī par vecuma sliekšņa paaugstināšanu alkohola iegādei, nodokļu politikas instrumentu pārskatīšanu. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka pārmaiņas sabiedrībā nenotiek uzreiz. Rezultāti būs redzami tikai ilgtermiņā, un padziļinātu ietekmes izvērtējumu veiksim pēc trim gadiem. Taču līdztekus valstiskajiem risinājumiem izšķiroša nozīme ir arī katra cilvēka atbildībai – par savu veselību un līdzcilvēku drošību,” uzsver Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa.
Veselības ministrijas īstenotās politikas mērķis ir samazināt alkoholisko dzērienu nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, īstenojot pasākumus, lai:
- nepalielinās alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū un tiek uzlabota veselības aprūpes pieejamība;
- nepalielinās riskanto alkohola lietotāju skaits (2020.gadā – 39,8%, 2025.gadā – 39%); riskanta alkohola lietošana: >60 g alkohola vienā reizē pēdējā mēneša vai gada laikā;
- samazinās alkohola seku izraisītā mirstība un saslimstība, piemēram, aknu ciroze, satiksmes negadījumi, noslīkšana, traumas, pašnāvības, vardarbība.
Veselības ministrija izstrādāja un Saeima 2025. gada janvārī pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kā arī iepriekš Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ierobežojumi, kas stājas spēkā 1. augustā, attiecas uz alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu. Būtiskākās izmaiņas:
- samazināts tirdzniecības laiks veikalos: no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu mazumtirdzniecība (arī tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs) varēs iegādāties laikā no 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00, kas ir par divām stundām mazāk nekā šobrīd;
- noteikts piegādes laiks pirkumiem internetā: alkoholiskie dzērieni, kas iegādāti tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs, tiks piegādāti ne ātrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma veikšanas, lai ierobežotu spontānus pirkumus;
- aizliegtas atlaižu un akciju reklāmas: aizliegts reklamēt zemākas cenas un izpārdošanas alkoholiskajiem dzērieniem presē, elektroniskajos medijos, kinoteātros, veikalos;
- aizliegti pārdošanas veicināšanas pasākumi: piemēram, "2 par 1 cenu" vai "vairāk par mazāku cenu" piedāvājumi, kā arī lojalitātes programmas, kas veicina alkoholisko dzērienu iegādi;
- aizliegta alkoholisko dzērienu lietošana azartspēļu zālēs pie automātiem un galdiem: vairs nebūs atļauts tirgot, lietot vai piedāvāt alkoholiskos dzērienus pie spēļu automātiem vai galdiem;
- brīdinājuma uzraksti veikalos: visās mazumtirdzniecības vietās būs jāizvieto redzams uzraksts par alkohola kaitīgumu veselībai;
- licenču pārreģistrācija: komersantiem, kuru darba laiks neatbilst jaunajiem noteikumiem, līdz 2025. gada 31. decembrim jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam licences pārreģistrācijai.
Izmaiņas alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanā un cīņā ar atkarībām balstītas uz PVO ieteikumiem un Baltijas valstu pieredzi. Tās ietvertas Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānam alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027 gadam. Valsts politika mērķēta uz alkohola pieejamības samazināšanu, profilakses pasākumiem un arī ārstēšanas pakalpojumu pieejamību un pilnveidi.
Pētījumā “Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā” valsts budžeta zaudējumi alkohola lietošanas seku dēļ aplēsti 439–602 miljonu eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP. Tikai veselības aprūpes izdevumi veido vairāk nekā 56 miljonus eiro gadā jeb 2,7% no veselības budžeta, kas ir būtiska ietekme uz veselības nozares budžetu.
Pēc PVO datiem alkohola lietošanas seku dēļ ik gadu konstatē aptuveni 8% nāves gadījumu vīriešiem un 3% sievietēm. Arvien vairāk Eiropas valstu ievieš ierobežojumus alkohola pieejamībai – tirdzniecības laikam, reklāmai, pastiprina brīdinājumus, ietekmē cenas. Līdz ar to vairākās Eiropas Savienības valstīs pēdējās desmitgades laikā ir panākts ievērojams alkohola patēriņa samazinājums. Deviņas ES valstis, tostarp Lietuva, Somija, Grieķija un Horvātija, no 2010. līdz 2022. gadam samazināja alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju vismaz par 10%, sasniedzot PVO izvirzīto mērķi. Piemēram, Lietuva samazinājusi patēriņu par gandrīz 2,5 litriem jeb 17%, pateicoties stingrākiem kontroles pasākumiem 2018. gadā.
Veselības ministrija sadarbībā ar PVO līdz 2026. gada 31. oktobrim izvērtēs ierobežojumu ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un iesniegs ziņojumu Saeimā.