Speciālisti: Antibiotiku izmantošana rūpīgi jāizvērtē, jo tās nav brīnumnūjiņa visu slimību ārstēšanai
Rīga, 10.nov., LETA. Antibiotikas nav brīnumnūjiņa visu slimību ārstēšanai, un to izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, šodien diskusijā par atbildīgu antibiotiku lietošanu un antimikrobās rezistences jautājumiem uzsvēra speciālisti.
Veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka antibiotikas jālieto bakteriālu infekciju gadījumos. No sākuma cilvēks saslimst ar vīrusa slimību, tad, pievienojoties mikrobam, cilvēkam var attīstīties nopietnas bakteriālas infekcijas, un tikai šādos gadījumos būtu jālieto antibiotikas. "Turklāt daudzos gadījumos būtu jālieto penicilīns, nevis antibiotikas," uzsvēra ministre.
Viņa skaidroja, ka Latvijas medicīnā pastāv dažādi mīti, un viens no tiem - antibiotikas ir atbilde visam, turklāt jo dārgākas antibiotikas, jo labāks būs rezultāts. Tomēr tā nebūt neesot, jo vienkāršām slimībām antibiotikas nav nepieciešamas. Mikroorganismi pierod pie antibiotikām, kā rezultātā vairs uz tām nereaģē, uzsvēra Čakša.
Pēc viņas paustā, antibiotiku lietošanā pacientiem uz ģimenes ārstu nevajadzētu izdarīt spiedienu, turklāt mediķim jāuzņemas atbildība un antibiotikas jāizraksta tikai atbilstošos gadījumos, sagaidot analīzes, kas parāda, ka pacientam tiešām nepieciešams antibiotiku kurss.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) galvenā speciāliste antimikrobās rezistences jautājumos Elīna Dimiņa sacīja, ka vēsturiski Latvijā antibiotikas lieto maz, turklāt īpaši labi rādītāji ir ambulatorajā sektorā. Latvijā antibiotiku patēriņš piecu gadu laikā būtiski nemainās, tas esot vienmērīgi stabils gan slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā.
Vienlaikus Dimiņa piebilda, ka Skandināvu valstīs ļoti plaši izraksta vienkāršāko penicilīnu, tomēr Latvijā izvēlas plašāka spektra un jaunās paaudzes antibiotikas, kas nav pozitīva tendence rezistences kontekstā.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne norādīja, ka antimikrobā rezistence ir globāla problēma. PVO pēdējo desmit gadu laikā antimikrobo rezistenci uzskata par vienu no lielākajām pasaules nākotnes problēmām, tāpēc svarīgi par šo jautājumu runāt arī Latvijas kontekstā.
Rūrāne norādīja, ka globāli pieaudzis antibiotiku lietojums, turklāt pieaug arī nepārdomāts to patēriņš, šī iemesla dēļ pasaulē pieaug rezistence. Un tas savukārt nozīmē, ka, ja tā turpināsies, nākotnē medicīna netiks galā ar vienkāršām infekcijām, piemēram, tuberkulozi.
SPKC informē, ka antimikrobo rezistenci veicina neatbilstoša antibiotiku lietošana gan cilvēku, gan dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē. Mikroorganismi spēj veidot aizsardzības mehānismus pret antibiotiku iedarbību, tādēļ daudzas infekcijas slimības kļūst grūtāk ārstējamas, ierobežojamas un apdraud sabiedrības veselību. Šī iemesla dēļ svarīgi veidot sabiedrības izpratni un starpsektoru sadarbību, lai veicinātu atbildīgu antibiotiku lietošanu un mazinātu antimikrobās rezistences izplatību.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
