SOMNAMBULISMS
īpatnēji apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; apziņas krēslas paveids. Slimnieks, atrazdamies aptumšotas apziņas stāvoklī, naktī pieceļas, izdara pierastas automātiskas darbības (apģērbjas, kārto lietas, staigā) un, rītā pamodies, par notikušo neko neatceras. Somnambulisms sastopams galvenokārt epilepsijas slimniekiem, kā arī histērijas gadījumā, pēc galvas traumām un smagiem psihiskiem pārdzīvojumiem. Somnambulisms jāatšķir no miega apreibuma, kad galvenokārt bērni, kam ir pastiprināta uzbudināmība, atrodoties fizioloģiska miega, nevis aptumšotas apziņas stāvoklī, ārēji izturas gandrīz tāpat kā somnambulisma gadījumā. (Staigāšana miega apreibumā pāriet pēc atbilstošas ārstēšanas, kā arī bērnam pieaugot.) Miega apreibumā cilvēku iespējams pamodināt, bet somnambulisma stāvokli ārējā iedarbība pārtraukt nespēj. Nav pamatots uzskats, ka somnambulisma laikā cilvēku nedrīkstētu saukt vārdā vai citādi modināt. Ārstē pamatslimību.