SOCIĀLĀ HIGIĒNA
medicīnas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju veselību un veselības aizsardzību. Atšķirībā no vispārīgās higiēnas un tās nozarēm, kas pētī dažādu fizisko faktoru iedarbību uz cilvēku organismu, sociālās higiēnas pētījumu objekts ir sociālie apstākļi, sabiedriskās vides faktori un to ietekme uz iedzīvotājiem vai atsevišķu iedzīvotāju grupu veselību. Sociālās higiēnas pētījumu mērķis ir zinātniski pamatot sociālās vides sanācijas pasākumus un risināt veselības aizsardzības plānošanas, vadīšanas un ekonomikas jautājumus, novērtēt valsts un sabiedrisko veselības aizsardzības pasākumu efektivitāti. Sociālās higiēnas un veselības aizsardzības organizācija veido vienotu zinātnes nozari, kurā sociālā higiēna sniedz teorētisku pamatojumu praktiskajai veselības aizsardzībai.
Sociālā higiēna ir radniecīga sabiedriskajām zinātnēm, to var aplūkot arī kā speciālu socioloģijas nozari. Sociālās higiēnas pētījumu objektu - sociālos apstākļus nosaka sabiedriskā iekārta, sabiedrības sociāli ekonomiskā un politiskā struktūra. Cilvēku vai cilvēku grupu ietekmē sociālie faktori: darbs, atpūta, uzturs, dzīves apstākļi, izglītība, kultūra u.c. Sociālās higiēnas svarīgākās problēmas ir darbs un ar to cieši saistītie materiālās nodrošināšanas jautājumi, uzturs, dzīvokļi, urbanizācija, arī vairāku slimību grupu (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgi audzēji, psihiskās slimības, alkoholisms u.c.) izplatības aspekti. Sociālā higiēna pētī arī demogrāfijas, akcelerācijas jautājumus, analizē veselības aizsardzības un medicīnas teorijas, risina ārsta ētikas u.c. problēmas.