SMADZEŅU APVALKI
apņem galvas un muguras smadzenes. To ir 3: cietais, tīklainais un mīkstais. Cietais smadzeņu apvalks (dura mater) ir ārējais; tas aptver galvas un muguras smadzenes, veidojot galvaskausa dobuma un mugurkaula kanāla kaulplēvi. Cietajam muguras smadzeņu apvalkam ir 2 lapas. Starp tām veidojas spraugveida telpa, kurā atrodas irdenie saistaudi, taukaudi, limfvadi un venozie pinumi. Lejpusē, cietā apvalka maisam noslēdzoties, sākas t.s. cietā muguras smadzeņu apvalka pavediens, kas stiepjas līdz pat astes kaulam. Sānos gar katru muguras smadzeņu nervu cietais apvalks veido kabatveida izaugumus, kas fiksē muguras smadzenes. Cietais galvas smadzeņu apvalks veido vairākas starpsienas, kas atdala vienu no otras galvas smadzeņu lielās puslodes, smadzenīšu puslodes, kā arī lielās smadzeņu puslodes no smadzenītēm. Vietām, galvenokārt gar galvaskausa kaulu rievām, cietais smadzeņu apvalks sadalās 2 lapās, kas kopā ar kaula rievu norobežo ar venozām asinīm pildītas spraugveida telpas - venozos sinusus. Tajos saplūst visu galvaskausa iekšējo vēnu asinis.
Tīklainais smadzeņu apvalks (arachnoidea) ir plāns, caurspīdīgs, asinsvadus nesatur; tas atrodas zem cietā smadzeņu apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrēs. Starp cieto un tīklaino apvalku atrodas kapilāra sprauga - subdurālā telpa.
Mīkstais smadzeņu apvalki (pia mater) cieši pieguļ smadzenēm, iespiežoties visās smadzeņu rievās un spraugās. Tajā daudz asinsvadu, kas baro smadzenes. Mīkstais smadzeņu apvalks iespiežas arī galvas smadzeņu dobumos un veido asinsvadu pinumus. Starp mīksto un tīklaino apvalku atrodas spraugveida telpa, kas pildīta ar smadzeņu šķidrumu. Tā kā šī telpa noslēdzas zemāk par muguras smadzeņu apakšējo robežu (1.-2. jostas skriemeļa līmenī), diagnostikas nolūkos iespējams iegūt smadzeņu šķidrumu (lumbālpunkcija), neievainojot muguras smadzenes. Att.
