SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI
dabiskie ārstnieciskie minerālūdeņi, kuros sēra savienojumi ir molekulu vai jonu veidā. Abas formas ir vienlīdz aktīvas, cilvēka organismā iekļūst pa elpošanas ceļiem vai caur ādu; sērūdeņradis ir gāze ar īpatnēju smaku, ūdenī šķīstot, veido vāju skābi. Par ārstniecībā noderīgiem sērūdeņraža minerālūdeņiem uzskata tos, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/l. Pēc sērūdeņraža minerālūdeņu koncentrācijas izšķir vājus sērūdeņraža minerālūdeņus (H2S 10-50 mg/l), vidēji stiprus (50- 100 mg/l), stiprus (vairāk par 100 mg/l) un sevišķi stiprus sērūdeņraža minerālūdeņus (vairāk par 250 mg/l). PSRS sērūdeņraža minerālūdeņu avoti atrodas Eiropas daļā, Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā (skatīt tab.). PSRS Eiropas daļā sērūdeņraža minerālūdeņi veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā; vulkānisko rajonu minerālūdeņos sērūdeņradis ir ķīmisku procesu produkts. Izšķir siltos (virs 20 ) un aukstos sērūdeņraža minerālūdeņus (līdz 20°). LPSR sērūdeņražu minerālūdeņu īpatnība ir organisko vielu, galvenokārt humusa klātbūtne. Ārstniecībā sērūdeņraža minerālūdeņus izmanto sērūdeņraža peldēs, inhalācijās, dažādu dobumu (mutes, kuņģa, maksts u.c.) skalošanā, kā arī iekšķīgi. Att.
