Sēnes var apmānīt
Agritas stāsts:
"Bērnībā mana vecmamma vārīja mušu indi no sarkanajām mušmirēm: sagrieza tās gabaliņos, apbēra ar cukuru un savārīja kā ievārījumu. Tad šo masu ar otu triepa, piemēram, uz palodzēm – mušas saindējās, un šādi virtuve bija brīva no insektiem. Taču reiz sēņu vārījumu nogaršoju arī es. Labi, ka vecmamma to tūdaļ pamanīja, lika izdzert vairākas glāzes silta ūdens un izraisīja vemšanu. Laime, ka nekādu seku manai neapdomībai nebija, vien vakarā ļoti nāca miegs."
Šogad konstatēti jau vairāki gadījumi, kad cilvēki saindējušies ar sēnēm. Ne visi cietušie ir iesācēji-sēņotāji, bet viņi bija to darījuši jau gadiem. Problēmas radušās, sajaucot ēdamās sēnes ar indīgajām vai arī lietojot uzturā neatpazītas sēnes.
Daudzas sēnes neēdam nevis tāpēc, ka tās indīgas. Sēnes var būt neēdamas arī sliktās garšas, nepatīkamās smakas, sīkstuma vai pārāk niecīgā izmēra dēļ.
Nejauciet!
* Baravika, sēņu karaliene, ir viegli sajaucama ar žultsbeku, kas atšķiras ar sārtu stobriņu slāni un tumšāku tīklveida zīmējumu uz kātiņa. Žultsbeku bieži kļūdaini sauc par raganu beku. Sēņu katlā ietikusī žultsbeka padarīs rūgtas visas salasītās sēnes. Lai tāda nenonāktu grozā, katra nogrieztā sēne jāpieliek pie mēles. Rūgta garša liecinās, ka sēni nevar ēst.
* Balto mušmiri var noturēt par šampinjonu jeb atmateni. Īpaši līdzīgas abas sēnes ir, tikko izlīdušas no sūnām. Rūpīgi jāapskata sēnes lapiņas – mušmirēm tās ir baltas, bet atmatenēm sākumā sārtas vai pelēcīgas, bet vēlāk pat tumši brūnas.
Sēņotājam svarīgi!
* Vākt ēšanai drīkst tikai tās sēnes, kuras droši pazīstam.
* Grozā neliksim vecas, lielas un pāraugušas, tārpainas sēnes – ar tām var saindēties.
* Saindēšanās pazīmes ar sēnēm parādās 20 minūšu līdz vairāku stundu laikā. Ja saindēšanās notikusi ar sēnēm, kuru toksīniem ir lokāla (vietēja) iedarbība, raksturīga slikta dūša, sāpes vēderā, nespēks, svīšana, vemšana, caureja, pēc kuņģa atbrīvošanas no saindēšanos izraisījušajām sēnēm, saindēšanās simptomi pazūd dažu stundu līdz dažu dienu laikā. Bet pie saindēšanās ar sēnēm, kuru toksīni izraisa centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, raksturīgs uzbudinājums, kam seko smieklu un raudu lēkmes, agresivitāte, bezsamaņa, halucinācijas, elpošanas un pulsa palēnināšanās, acu zīlīšu sašaurināšanās, siekalu un sviedru dziedzeru darbības pastiprināšanās, arī gremošanas traucējumi. Abos gadījumos nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (112). Pirms ārsta ierašanās cietušais jānovieto gultā un vairākas reizes jāizskalo kuņģis, izraisot vemšanu. Ārstēšanās izdodas labāk, ja zināms, ar kādu sēni saindēšanās notikusi, tāpēc ir jāsaglabā neapēstās un arī tās sēnes, kuras izskalotas no kuņģa. Ja ir neskaidri jautājumi par saindēšanās pazīmēm vai to, kā ātrumā būtu jārīkojas, jāzvana uz Valsts Toksikoloģijas centru pa tālruni: 67042468.
Interesanti
* Skandināvijā pieņemts sēnes nelasīt, jo tās, savvaļā augušas, neesot lietojamas uzturā. Savukārt Francijā tā neuzskata, un pērn sēņotāji pat saindējās ar neēdamām sēnēm.
* Senos laikos sēņu spēju nonāvēt izmantoja savstarpējo rēķinu kārtošanā, piemēram, Romas imperatoru Klaudiju ar sēnēm noindējusi viņa sieva Agripina.
Avots: Avīze "Mana Veselība"
http://www.manaaptieka.lv/
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Biznesa profils firmas.lv
Informācija portālā visaigimenei.lv
