Sekmīgai biznesa attīstībai nepieciešama atbilstoša infrastruktūra
Tā kā pilsētas transporta sistēma ir viens no svarīgākajiem pilsētas biznesa vides komponentiem, pilsētas objektu pieejamības un iedzīvotāju mobilitātes raksturlielumiem, kas būtiski ietekmē tās reģionālo konkurētspēju, vakar, 20. novembrī, Rīgas domē notikušajā Rīgas pilsētas Komercdarbības attīstības padomes sēde tika skatīts jautājums par Rīgas transporta sistēmu, kā pilsētas biznesa vides elementu.
Kā padomes sēdē atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK): "Rīgai trūkst profesionālu speciālistu, kuri varētu sniegt ieguldījumu pilsētas transporta sistēmas plānošanā". Šobrīd ir daudz būtisku jautājumu, kam nepieciešami risinājumi gan Rīgā, gan valstī kopumā.
Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes pārstāve Silvija Greste uzsvēra, ka "Rīga, kas ir Latvijas ekonomikas galvenais elements, ir jāsargā kā valsts vērtība, attīstot projektus un sakārtojot vidi pilsētas iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, iekļaujot Rīgu kā atbalstāmo reģionu Eiropas struktūrfondu programmās". "Rīgai ir liels potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanai. Taču diemžēl Rīga viena saviem spēkiem nespēj nodrošināt valstiski svarīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, tādēļ nākotnē arvien lielāka loma pilsētas satiksmes un infrastruktūras izveidē varētu būt privātai un publiskai sadarbībai", atzina Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis.
"Latvijā diemžēl nepietiekami tiek sagatavoti eksperti, kas redzētu transporta sistēmu kopumā" – kā vienu no bremzējošiem faktoriem izcēla Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas pārstāvis Andris Gūtmanis, kurš par šo jautājumu ziņoja padomes sēdē.
Tāpat padomes sēdē par nepieņemamu tika atzīta situācija, ka Rīga, neskatoties uz tās ekonomisko nozīmīgumu valstī, tiek apdalīta dažādu Eiropas struktūrfondu piesaistē. Bieži vien šie līdzekļi tiek novirzīti projektiem lauku teritorijās, kur trūkst gan infrastruktūras, gan iedzīvotāju, gan citu priekšnoteikumu uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi piesaistītie līdzekļi nespēj dot tik lielu ekonomisko pienesumu, kā tas būtu bijis, investējot Rīgas attīstībā.
Rīgas pilsētas Komercdarbības attīstības padome izveidota, lai uzturētu pastāvīgu dialogu starp uzņēmējdarbības vidi veidojošajām nevalstiskajām organizācijā Latvijā un pašvaldību, kā arī realizētu dažādu pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Dialogu nepieciešams veidot, lai mazinātu administratīvās barjeras uzņēmējiem, pilnveidotu uzņēmējdarbības tiesisko ietvaru, veidojot viendabīgu, uzņēmējdarbību veicinošu likumdošanu un celtu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju.
Šonedēļ kārtējā sēdē piedalījās: Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks J. Dinēvičs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis D. Trofimovs, Mazo un vidējo komersantu un amatniecība konsultatīvās padomes pārstāve S. Greste, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis A. Šņepsts, Latvijas Komercbanku asociāciju pārstāvis T. Tverijons, Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas pārstāvis A. Gūtmanis, Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes pārstāve V. Jermoloviča, Rīgas domes uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors E.Labanovskis
